Par siltumsūkņiem no cita skata punkta

Par siltumsūkņiem no cita skata punkta
"Rīgas būve" SIA ar siltumsūkņu uzstādīšanu nodarbojas kopš 2003. gada. Šajā laikā esam uzstādījuši vairāk kā 500 siltumsūkņu, galvenokārt, tādus, kuri siltumu ņem no zemes. Bija laiks, kad ne par ko citu nebija laiks domāt, kā vien par montāžu, rakšanu, urbšanu, un par to, lai laikus izpildītu pasūtījums. Kad būvniecības apjomi kritās, vairāk laika atlika, pavērot, kas tad šajā siltumsūkņu montāžas nozarē notiek. Un atklājās aina, kā pēc kaujas. Viena daļa siltumsūkņu īpašnieku ir apmierināti ar rezultātu. Sūknis darbojas, elektrības rēķins līdzīgs prognozētajam, mājās silti. Viss kārtībā! Bet bija virkne tādu projektu, kas nebija tik veiksmīgi beigušies. Bija tādi, kuriem siltumsūknis darbojas, mājās silti, bet rēķins augsts, bija tādi, kuriem siltusūknis darbojas, bet visu laiku vajā kļūmes, bija tādi, kuriem viss darbojas, bet mājās auksti. Bija arī tādi, kuriem zemes kontūri sarakti, iemaksāts avanss siltumsūkņa iegādei, bet uzņēmējs, krīzes skartais, pazudis, vai maksāt nespējīgs. Jo, nav jau noslēpums, kad laikā, kad viss "griezās" siltumsūkņu instalātoru uzņēmumi saradās kā sēnes pēc lietus. Tā sauktās "kabinetu firmiņas" – galvenais, noslēgt līgumu ar klientu. Zemes kontūru ieraks nejauši garāmbraucošs ekskavatorists, siltumsūkni apsaistīs pēc reklāmas atrastais vienīgais tobrīd brīvais sanitārtehniķis. Pie šādas uzņēmuma struktūras, ne vienmēr rezultāts bija labs. Tik pat ātri kā saradušās, šādas firmiņas atkal pazuda, un pasūtītājs palika ar savām likstām viens.
Šobrīd siltumsūkņu īpašniekus varētu iedalīt trīs grupās: 1.Apmierinātie, kam viss ir kārtībā; 2.Ne pārāk veiksmīgo projektu īpašnieki, kuri ar bažām gaida ziemu, kādus jaunus pārbaudījumus tā nesīs, bet pagaidām lai ir kā ir, tad jau vēlāk redzēs. 3.Neveiksmīgo projektu īpašnieki, kuri uzskata siltumsūkni par neveiksmīgu projektu, atmetuši visam ar roku, būvē citu siltuma avotu, vai atgriežas pie "pārbaudītām vērtībām" malkas apkures. Esmu pārliecināts, ka jebkuru problēmu, kas saistīta ar siltumsūkņa sliktu darbošanos vai nedarbošanos var atrisināt, pat tajos gadījumos, kad kļūmes iezagušās sākotnēji būvniecībā. Katrs pats var pārliecināties par sava siltumsūkņa pareizu darbību. Vairumam siltumsūkņu displejā var redzēt nostrādāto stundu skaitu. Atbilstoši mājai uzstādītam sūknim, gadā paredzēts nostrādāt 2500-3000 stundu (siltumsūkņa kompresora darba mūžs paredzēts ne mazāks kā 60 000 stundu, tātad 20- 25 gadi). Arī elektropiesildes stundu skaitu var redzēt displejā. Elektropiesildei ekonomiski būtu nostrādāt 3-7% darba stundu no siltumsūkņa nostrādāto stundu skaita. Vidēji aukstā ziemas dienā, -5°- -10°C siltumsūknim jādarbojas pareizi ar 2-3 ieslēgšanās- izslēgšanās cikliem stundā. Ja novērojat lielas novirzes no šiem parametriem, tad īsti efektīvi siltumsūknis nedarbojas. Dažreiz pietiek ar pareizu siltumsūkņa režīmu noregulēšanu, vai apkures sistēmas regulēšanu. Citos gadījumos varbūt jāpievieno sistēmai akumulācijas tvertne. Pat tad ja nepareizi izbūvēts pazemes kontūrs vai siltumsūkņa siltumjauda ir neatbilstoša, ir risinājumi. Pēdējie gan nav sevišķi lēti, bet ja sākotnējās projekta izmaksas bija 8 -10 tūkstoši latu, vai vairāk, un šīs investīcijas paredzētas 30 un vairāk gadiem, varbūt ir vērts pie sākotnējām projekta izmaksām vēl investēt līdz 10% un novest projektu līdz galam nevis ekspluatēt neefektīvi darbojošos apkures sistēmu, vai lūkoties pēc "pārbaudītām vērtībām" - malkas apkures. Praksē nācies sastapties pat ar tādiem gadījumiem, kad nepareizas siltumsūkņa darbības rezultātā, īpašnieks par apkuri maksā par 80 -100% mēnesī vairāk, kā sākotnēji aprēķināts. Ja siltumsūkņa jauda izvēlēta par mazu, ne vienmēr projektu jānoraksta, kā neizdevušos, vai par daudziem tūkstošiem latu jāpērk jaudīgāks siltumsūknis. Tirgū sāk parādīties mazlietoti siltumsūkņi un cena sastāda aptuveni 25 -30% no jaunu sūkņu cenas. Arī mūsu noliktavā pašreiz pieejami divi mazlietoti siltumsūkņi, 17KW (nostrādājis 30 dienas) un 16KW (nostrādājis aptuveni 3-4 mēnešus).
Mājai ziemā ir vajadzīgs zināms siltuma daudzums, kas ir izmērāms lielums. Parasti siltumu izsaka kā Kilovati/ Stundā (KW/h). Ar siltumsūkni saražotais siltuma daudzums izmaksā aptuveni 1KW/h -2-2,5 santīmus, attiecīgi gāzes apkure 1KW/h – 4-6 santīmus, dīzeļdegvielas apkure 6-8 santīmus, skaidu granulas, līdzīgi kā gāze. Malkas apkuri šādi nebūtu korekti salīdzināt. Bet vidējai Latvijas mājai (siltinātai) ar 200 m2 apsildāmo platību un atbilstoši pareizi izvēlētu siltumsūkni, ziemas mēnešos par siltumu vidēji būtu jāmaksā 100 - 120 LVL mēnesī. Ziemas sezona 6 mēneši, tātad sezonā 600-720 LVL. Lai šādu māju apkurinātu ar malku, ziemas sezonā nepieciešami aptuveni 25m3 malkas, pie šīsdienas malkas cenām 20LVL/m3 sezonas apkures izmaksas sastāda 500,- LVL, pie situācijas, ja malkas grēda ir pagalmā. Neviens īsti nevar aprēķināt, cik maksā malkas krāmēšana šķūnītī, tumšajos ziemas vakaros malkas nešana mājās, kurināšana, pelnu izgrābšana no katla, pelnu putekļi, un netīrība katlu telpā. Mainīga gaisa temperatūra mājā, vakarā, kamēr kurini ir silti, bet uz rīta pusi māja sāk atdzist. Sevišķi aukstā laikā naktī jāceļas piemest malciņu. Viens cilvēks mājā praktiski katru dienu piesaistīts apkures katlam. Izbraucot brīvdienās, domas allaž atgriežas mājās pie nekurinātā katla, nemaz nerunājot par slēpošanu uz nedēļu kalnos. Jo malkas apkures katls ar augstāku lietderības koeficientu, jo vairāk negatīvu blakus parādību – augstas prasības pret malkas kvalitāti (bieži grūti iegūstamu), zema dūmgāzu temperatūra, katla un skursteņa svīšana, darvas izdalīšanās. Un uguns drošība, par kuru visi it kā zina, un it kā ievēro, bet statistika ir skarba. Siltumsūkni var iebūvēt jebkurā palīgtelpā, pilnīgi cits komforta līmenis, nemainīga, regulējama gaisa temperatūra telpās. Relatīvi nelielas apkalpošanas izmaksas, ko bieži veic pats īpašnieks. Novērojums - ja agrāk vidējais pasūtītājs bija ap 30 gadu vecs, tad tagad vidējais pasūtītājs ir ap 50 gadu vecs. Un objekti agrāk bija pārsvarā jaunbūves, tad šobrīd tās ir vecākas mājas, kurās ir jau agrāk iebūvētas malkas katlu apkures sistēmas. Tas liecina, ka cilvēki novērtējuši siltumsūkņa priekšrocības, saprot laika vērtību un savus "zelta" gadus nevēlas pavadīt stumdot malkas ķerras, nevēlas strādāt pašam sev par kurinātāju. Malka lai paliek kamīnam, pirtiņai, un malkas plītij. Varbūt iepriekš minētais palīdzēs neveiksmīgo projektu īpašniekiem, skeptiski noskaņotiem, un arī tiem, kuri vēl domā par apkures ierīkošanu, izvēlēties sev piemērotāko.
Par siltumsūkņu brenda izvēli. "Rīgas būve" SIA darbinieki šo gadu laikā ir uzstādījuši daudz dažādu brendu siltumsūkņus. Mūsu pieredze parādījusi, ka vismazāk problemātiskie siltumsūkņi ir Zviedrijā ražotie IVT markas sūkņi, kurus pievienoja Bosch grupai un pašreiz Latvijas tirgū pieejami kā Junkers siltumsūkņi. Junkers uzņēmums Latvijā sekmīgi darbojas jau daudzus gadus. Junkers uzņēmums iegulda lielu darbu speciālistu sagatavošanai iekārtu garantijas un pēcgarantias apkopei un remontam. Arī rezerves daļu klāsts šiem Junkers situmsūkņiem milzīgs un ātri pieejams. Nezinu nevienu citu uzņēmumu, kam rezerves daļu noliktavā būtu ātri pieejamas ne tikai elektroniskās detaļas, bet arī kompresori. Mūsu praksē gan atceros tikai dažus gadījumus, kad problēmas bija ar kompresoru. Galvenokārt, domāju, tas saistīts ar, dažbrīd, mūsu ne pārāk kvalitatīvo elektropiegādi. "Rīgas būve" SIA galvenie darbības virzieni: Siltumsūkņu piegāde, uzstādīšana, garantijas un pēcgarantijas apkope un remonts; Apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu montāža, iekšējie un ārējie tīkli; Dziļurbumi ūdensapgādei un ģeotermālām zondēm, zemes ģeofizikālā izpēte; "Rīgas būve" SIA atšķiras no citiem ar to, ka strādājam bez apakšuzņēmējiem, uzņēmumam ir sava rakšanas un zemes urbšanas tehnika. Siltumsūkņu apkopei un remontam esam iegādājušies modernu un kvalitatīvu aparatūru.
Ar cieņu,
"Rīgas būve" SIA valdes loceklis Arnis Dravnieks Cēsu ielā 29, Rīgā, LV -1012 Tel. +371 29 22 50 77 e-pasti: rigasbuve@inbox.lv; arnis.dravnieks@gmail.com www.rigasbuve.lv

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā