Mājas vērts dzīvoklis Vecrīgā
Dzīvoklis Vecrīgā tika iegādāts pirms četriem gadiem. Ēkas bēniņu jeb sestajā stāvā pirms tam atradās privatizēta mākslinieka darbnīca. Bija iespēja telpu atjaunot tādā pat izskatā, kādā tas bija nopirkts, taču Jānim Alksnim bija savs redzējums uz nopirkto platību. Viņa iecere bija estētiski labāka un elegantāka. Apspriežot pārbūves iespējas Rīgas būvvaldē, tika nonākts pie laba risinājuma, kas pat uzlaboja pilsētbūvniecisko situāciju.
Tehniskais risinājums Ēkas jumts bija lēzens, ar vienu slīpumu, daudzās vietās balstīts uz koka statņiem, kas ļoti noslogoja apakšējā dzīvokļa griestus, ziemā to papildināja arī sniega slodze. Arhitekta iecere bija maksimāli atslogot koka pārsegumus. Tika izveidota betona monolītā josla (kā gredzens apkārt jumtam, kas visu satur), kas izkliedē koncentrētās slodzes vienmērīgi pa visu platību.
Projekts tika nodots konstruktoram, kura darba rezultātā tapa ļoti labs risinājums – jumta konstrukcija (36 m gara ielas kore), kas balstās tikai uz ārējā perimetra un viena staba, pārējos likvidējot. Šis risinājums ļāva mājai atviegloti "uzelpot", jo jumta konstrukcija to bija nospiedusi gan vizuāli, gan arī tehniski. Telpā kļuva vairāk vietas, jo vairs netraucēja bēniņu stāvam raksturīgie daudzie stabi. Tika izlīdzināts grīdas līmenis – pirms tam starpība starp vienu un otru telpas galu sasniedza 50 cm. Bieži vien, rekonstruējot dzīvokli vecā mājā, tiek izdarīta liela kļūda, izņemot pārseguma balastu – izdedžus, ķieģeļus, smiltis, kas rada pārseguma masu, lai tas būtu stabils. Šajā gadījumā dzīvokļa īpašnieks to atstāja, pa virsu izveidoja jaunu grīdu uz jaunām sijām. Interesanti, ka tās uz sesto stāvu tika transportētas tādā veidā, ka pie tām tika piemetināti ritentiņi, ar kuru palīdzību gar ēkas sienu sijas tika uzripinātas līdz galamērķim. Jānis Alksnis atzīst, ka tas bija gana grūts, bet ļoti interesants process. Dzīvokļa iekšpuse
Iekštelpas veidotas pēc brīvā plānojums principa, galvenā ideja - maksimāls ērtums, funkcionalitāte, kas ietver ne tikai platības pilnīgu izmantojumu, nezaudējot nevienu kvadrātmetru, bet arī inženiertehniskā aprīkojuma izvietojumu vienkop. Telpa ir sadalīta vairākās zonās – ieeja, dzīvojamā istaba, kabinets, virtuve - izmantojot paša zīmētas un būvētas iebūvējamās un pilnībā integrējamās mēbeles. Atsevišķi nodalīta bērnistaba un vannasistaba. Funkcionālā plānojuma pamatā ir inženiertehniskais aprīkojums (lietas, kas parasti saistās ar problēmām), kas koncentrēts dzīvokļa vidū kā sala, ap kuru izvietotas jau minētās zonas. Pie salas pienāk gan ūdens, kanalizācija, gan ventilācija, tur ir izvietota veļas mašīna, apkures katls, iebūvēts kamīns. Līdz ārsienām nonāk tikai apkures radiatori, dzīvokli nešķērso ne kanalizācijas, ne arī jelkādi citi vadi.
Ievērojot Vecrīgas apbūves apjomu, tika veidots dzīvokļa otrais jeb jumta stāvs ar identisku platību, tikai tur jau vairs nav zonas – tikai viena milzīga terase, kuru norobežo margas. No tās ir pārskatāma gandrīz visa vecpilsēta. Uz ielas pusi izvietoti tradicionālās jumta izbūves logi ar slīpumu pret ielu, taču pagalma pusē izdevies radīt pavisam mūsdienīgu pienesumu – nepārtrauktu logu rindu, kas lieliski izgaismo telpas, vizuāli piedod plašumu un ļauj no viena dzīvokļa gala redzēt otru. No dzīvokļa uz terasi var nokļūt pa kāpnēm, kas atrodas blakus inženiertehniskā aprīkojuma mezglam.
Interjers Interjers ir orientēts uz atpūtu. Tas veidots bez liekiem akcentiem, bez lietām, kas piesaistītu vai novērstu uzmanību no relaksācijas. Telpas ir plašas, brīvas, visi priekšmeti noslēpti iebūvētajos skapjos, kas lielākoties veidoti pat bez rokturiem (īpaši svarīgi tas bija bērnistabā). Viss ir gaišos toņos – baltas sienas un griesti. Grīda un pēc individuāla pasūtījuma veidotās mēbeles (atsevišķi nopirktas vien dažas mēbeles) ir no koka (grīda – masīvkoka parkets). Arī durvis un logi veidoti no koka – logi no beicētas priedes. Kā apdares materiāls izmatots dekoratīvais apmetums – ap kamīnu, virtuvē un vannasistabā. Tas lietots flīžu vietā, jo, sarēķinot minētajās vietās nepieciešamo flīžu daudzumu, sanāca divas tonnas – arhitekts negribēja ar tik milzīgu svaru noslogot ēku. Visas sienas, kuras potenciāli pakļautas mitrumam, tika apstrādātas ar ūdensdrošām lakām. Tikai negatīvi ir tas, ka, sienā izdrūpot kaut mazai apmetuma daļiņai, jāpārtaisa tā visa, jo cauruma aizdarīšanas vieta paliek redzama kā pleķis. Sienas veidotas no rīģipša divās kārtās. Izmaksas Dzīvoklis ir taisīts pirms vairākiem gadiem un izmaksāja daudz lētāk, salīdzinājumā ar tagadējām cenām. Taču arhitekts uzver, ka jebkuram, kas vēlas uztaisīt kaut ko tik kvalitatīvu kā viņa dzīvokli, ir jārēķinās ar 600 - 1000 Ls/m2, cenā neiekļaujot palodzes, durvis, iebūvētās mēbeles, gaismekļus, dīvānus, gultas – tikai to, kas ir kapitāli iebūvējams un paliekošs. Raksta autore: Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar arhitektu Jāni Alksni
