ĀM: ASV tarifu ieviešana tērauda un alumīnija importam un tam sekojošā ES atbilde neradītu būtisku tiešu ietekmi uz Latvijas ekonomiku
Rīga, 15.maijs, LETA. Latvijas un ASV tirdzniecības statistika liecina, ka gadījumā, ja ASV sāks piemērot paaugstinātos tarifus alumīnijam un tēraudam un Eiropas Savienība (ES) paaugstinās importa tarifus atsevišķiem ASV izcelsmes produktiem, būtiska tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku neradīsies, norādīts šodien valdībā apstiprinātajā Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā.
Ziņojumā "Par ES Ārlietu padomes Kopējās tirdzniecības politikas jautājumos sanāksmi 2018.gada 22.maijā" ministrija informējusi par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) aktualitātēm, tostarp paužot Latvijas nostāju tādos jautājumos kā ES divpusējās tirdzniecības sarunas, padomes secinājumi par tirdzniecības līgumu slēgšanu un pauž nostāju par aktualitātēm saistībā ar ASV īstenotajiem tirdzniecības politikas pasākumiem.
ĀM skaidro, ka būtiska tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku neradīsies, jo abu pušu tirdzniecības pasākumu skartie produkti sastāda salīdzinoši niecīgu daļu Latvijas kopējā tirdzniecībā, attiecīgi 0,03% no kopējās Latvijas importa un 0,002% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Ziņojumā norādīts, ka iekšējās ES diskusijas šajā jautājumā joprojām turpinās un ir pietiekoši komplicētas. Ņemot vērā to, ka dalībvalstu ekonomiskas intereses ir atšķirīgas, arī kopsaucēja panākšana varētu nebūt vienkārša. Kopumā dalībvalstis vēlas radušos situāciju atrisināt un spēt noturēt līdz šim stingro nostāju, ka ES kā uzticamam ASV partnerim pienākas pastāvīgs izņēmums no paaugstinātajiem tarifiem tēraudam un alumīnijam.
Vienlaikus sāk izskanēt atsevišķu dalībvalstu domas, ka, iespējams, būtu tomēr jāsāk izrādīt atvērtība ASV prasībām. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) stratēģiju un īstenotos centienus rast risinājumus esošajai situācijai saistībā ar ASV īstenotajiem tirdzniecības politikas pasākumiem. Vienlaikus Latvija uzsver, ka jārespektē un jāstiprina uz PTO noteikumiem balstītas daudzpusējās tirdzniecības sistēma un tirdzniecības strīdi un domstarpības jārisina izmantojot PTO instrumentus un juridisko ietvaru.
Ministru sanāksmes laikā plānots arī apstiprināt padomes secinājumus "Par ES tirdzniecības sarunu vešanu un tirdzniecības līgumu noslēgšanu". Tajos apskatītie jautājumi cieši saistīti ar ES Tiesas pieņemto lēmumu ES-Singapūras Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) lietā un tai sekojošo diskusiju par turpmāko pieeju ES brīvās tirdzniecības nolīgumu un investīciju aizsardzības līgumu slēgšanā.
Latvija atbalsta sagatavoto padomes secinājumu projektu un uzskata, ka ir svarīgi, lai ES spētu ātri un efektīvi slēgt BTN, tādējādi nodrošinot ieguvumus kā ES iedzīvotājiem, tā arī uzņēmējiem. Ir jānodrošina, ka turpmāk BTN un ES-Singapūras Investīciju aizsardzības nolīguma (IAN) slēgšanā tiek ievēroti ES Tiesas sprieduma ES-Singapūras lietā pieņemtie secinājumi par ES ekskluzīvo un dalīto kompetenci.
Tikmēr jautājumos par ES divpusējām tirdzniecības sarunām Latvija atbalsta divpusēja BTN starp ES un Austrāliju un ES un Jaunzēlandi noslēgšanu. Latvija atbalsta izstrādāto mandāta projektu sarunām par ES-Austrālijas un ES-Jaunzēlandes BTN. Latvija ir ieinteresēta labvēlīgāku tirdzniecības un investīciju veicināšanas nosacījumu izveidošanā, kā arī visaptveroša un juridiski saistoša regulējuma izveidē starp ES un Austrāliju un ES un Jaunzēlandi.
Latvija arī atbalsta ES-Singapūras BTN noslēgšanu un uzskata, ka nolīguma noslēgšana stiprinās divpusējās un reģionālās tirdzniecības attiecības, kā arī veicinās Latvijas eksportspējīgo preču un pakalpojumu tirgus pieejamības nosacījumu uzlabošanos. Tāpat Latvija atbalsta ES-Singapūras IAN noslēgšanu.
Latvija atbalsta sarunas par ES un un četru Mercosur valstu (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja; Venecuēla sarunās piedalās tikai kā novērotājs) Asociācijas nolīguma tirdzniecības sadaļu. Sarunās par visaptverošu nolīgumu ir jāvienojas par tirgus pieejas uzlabošanu precēm, pakalpojumiem, un valsts iepirkumiem, kā arī jāsamazina netarifu barjeras un jāatceļ ierobežojumi ārvalstu investoriem. Vienlaicīgi tirdzniecības sarunu rezultātam ir jāatbilst ES un Latvijas ekonomiskajām interesēm.
Ziņojumā arī norādīts, ka Latvija atbalsta ES-Meksikas Globālā nolīguma tirdzniecības sadaļas modernizāciju, tādējādi stiprinot Latvijas attiecības ar Meksiku. Nolīgumam jāsekmē Latvijas eksportspējīgo preču un pakalpojumu tirgus pieejamības nosacījumu uzlabošana Meksikas.
Latvijas delegāciju sanāksmē vadīs ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
