Ampīra stils arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Monumentālais, smagnēji greznais un ārišķīgais ampīra (impērijas) stils radies 19. gadsimta sākumā Francijā, imperatora Napoleona Bonaparta neilgās valdīšanas laikā, ar mērķi akcentēt Francijas varenību un cildenumu, atgriežoties pie Senās Romas ideāliem. Ampīra stils guva popularitāti un drīz vien izplatījās arī citās Eiropas valstīs.
Vēsture
Autors: Isa Misa/flickr.com
Fundamentālais un pompozais ampīra stils radies Francijā Napoleona impērijas laikā, 19. gadsimta sākumā; tas ir stingrs un svinīgi monumentāls impērijas varenības simbols. Ampīra stils arhitektūrā veidojies, pārņemot Romas impērijas laikmeta arhitektūras iezīmes un paņēmienus un arheoloģiskos dārgumus, kas no jauna tika atklāti, sākot ar 18. gadsimtu; stilu nereti papildināja arī Senās Ēģiptes motīvi.
Tika uzskatīts, ka stils ir “atbrīvojis” un “vedis gaismā” arhitektūru, tieši tāpat kā Napoleons ir “atbrīvojis” Eiropas ļaudis. Arhitektūras projektos lielā mērā tika izmantoti simboli un rotājumi, kas aizgūti no sengrieķu un romiešu impērijām. Šajā stilā veidoto celtņu iezīme bija izstrādāta kolonāde ar trīsstūra frontonu. Ēkas ierasti bija veidotas no vienkāršiem koka karkasiem, kas apšūti ar dārgu, no tā laika impērijas kolonijām ievestu sarkankoku.
Arī pēc tam, kad Napoleons zaudēja varu, ampīra stils savu popularitāti nezaudēja vēl vairākas desmitgades, un tajā tika ieviestas arī nelielas adaptācijas. Vispazīstamākās impērijas stila būves Francijā ir grandiozā Triumfa arka, Vandomas kolonna un Madlēnas baznīca (Èglise de la Madeleine), kas tika uzceltas Parīzē, atdarinot Romas impērijas celtnes.
Arī Krievijā impēriskā ideoloģija bija vienota ar efektīgu ārējo tēlu, un šī iemesla dēļ tik radīta krievu ampīra monumentālā ārējā izpausmi. No 1809. līdz 1812. gadam publicētie ēku fasāžu projekti bija obligāti visās Krievijas pilsētās līdz pat 19. gadsimta vidum. Atbilstoši Krievijas impērijas pilsētbūvniecības noteikumiem Rīgā līdz 1850. gadam jaunās ēkas bija ļauts būvēt tikai atbilstoši paraugfasādēm.
Ampīra stils Latvijas arhitektūrā
Autors: Aris Jansons/flickr.com
Latvijā viena no raksturīgākajām ampīra celtnēm ir bijušais Arsenāls Torņa ielā, Rīgā, kur pēdējos gados darbojas mākslas galerijas. Ampīram raksturīgais četru vai sešu kolonnu portiks ar trīsstūra formas frontonu celtnes fasādes centrālajā daļā redzams dažādu muižu kungu namu arhitektūrā: Svitenes, Vandzenes, Pilsblīdenes, Padures, Liepas un citos.
Tāpat arī daudzu ampīra stila arhitektūru raksturo rizalīti, ko rotā lielā ordera pilastru kārtojums; ar šādu arhitektūras risinājumu izceļas kungu nami Aizupē, Bruknā, Jaunaucē un citur. Atsevišķām ēkām centrālā daļa izcelta vienīgi ar rizalītu, ko vainago trīsstūra frontons.
Neparasts ampīra arhitektūras paraugs ir koka konstrukcijās veidotā Vārenbrokas muižas kungu māja, kā arī ampīra tīrradnis – grāfu Borhu kapenes Preiļu muižas parkā. Raksturīgas ampīra būves ir arī Aleksandra vārti pie Viestura dārza Rīgā un Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā baznīca, Ņevska pareizticīgo baznīca Rīgā, Sunākstes Baltā baznīca, Arsenāla noliktava Torņa ielā Rīgā, Daugavpils cietoksnis, Ventspils luterāņu baznīca, un arī Bārbeles mācītājmuiža.
