Andis Sīlis, arhitekts, kas strādā prieka pēc
- Vai taisnība, ka jūs ļoti rūpīgi izraugāties objektus, ko projektēt? - Taisnība, jo šobrīd ir tāda situācija, ka ārzemēs arhitekti cīnās dēļ projektiem, bet pie mums projektētāju nepietiek un ir ļoti liels pieprasījums, klienti stāv rindā. Bet tas nav pamatiemesls. Pamatiemesls ir tas, ka jau tad, kad mēs labā kompānijā sākām strādāt šajās telpās un vēl nebijām tik zināma firma, biroja stratēģiju veidojām tā, lai varētu pavadīt savu mūžu, nodarbojoties ar to, kas mums patīk. Un, ja par to vēl maksā naudu, tad ir pavisam labi. Mēs nekad neesam ņēmuši prastus komercprojektus - benzīna tankus vai universālveikalus. Ja klientam nav paaugstinātas prasības pret arhitektūru vai arī viņam nav izpratnes, kas ir labs un kas ir vērtīgs, vai arī vieta ir neiedvesmojoša, tad parasti pasaku nē un gaidu to klientu, kurš nodrošina tādus nosacījumus, lai man pašam būtu interesanti. - Arhitektu mājas lapā A4D lasīju jūsu diskusiju ar arhitektu Neilandu par to, kādai jābūt arhitektūrai, lai tā iederētos vidē. Tā bija diezgan asa... - Tas ir konceptuāli diezgan sarežģīts jautājums, jo pasaule šobrīd skrien nenormālā ātrumā, ir nomainījusies vērtību sistēma, un tas ietekmējis arī arhitektūru. Novērojama tendence veidot projektus, lai arhitekts apmierinātu savas ambīcijas, lai nokļūtu uz žurnāla pirmā vāka. Tie ir tik ekstravaganti, ka pazūd tas, kas kādreiz bija kā obligāta prasība - veidot arhitektūru ar pietāti pret vidi un mēģināt kontekstuālā veidā šajā vidē ierakstīties ar jaunu kvalitāti, nedominējot pār apkārtni. Tam vajadzīga atbilstoša arhitektūras valoda. A4D diskusijā man uzsvars bija uz to, lai arhitektūrai, kas šodien tiek radīta, eksperimentējot ar jauniem materiāliem, formām un tehnoloģijām, piemistu tās pamatkvalitātes, kas arhitektūrai nākušas līdzi cauri gadsimtiem un ir pārbaudītas – harmonija, proporcijas, cilvēka mērogs, arhetipiski iestrādājusies cilvēka spēja saprast ēku, saprast arhitektūru, atpazīt tajā sienu, logus, logu ailas, dekora elementus. Tie ir klasiski arhitektūras valodas elementi, kas nāk līdzi gadsimtiem kā skaidra tektonika. - Valensijā man gadījās redzēt koncertzāli, kurai bija milzīga betona pārkare. Šķita – tā ir tikai formas pēc. - Tas ir arhitektūras veids, ko arhitektu slengā sauc par ēkām ar frizūru. "Frizūra" ir naudas izšķērdēšana formas dēļ, - gan mūsu projektētā koncertzēle, gan Mercedes centrs šajā ziņā ir pilnīgs pretstats.
- Jūsu projektos diezgan izteikts akcents uz interjeriem... - No arhitektūras viedokļa svarīgs ir gan pilsētbūvnieciskais konteksts, gan interjera detaļas, teiksim, durvju kliņķis. Lai objekts iegūtu vispārēju harmoniju, arhitektam jāstrādā arī pie iekštelpām. Diezgan bieža ir prakse, ka iekštelpas atdod projektēt kaut vai itāļu dizaineriem, kas rada pilnīgi citu, savu estētiku, un beigās objekts kļūst tāds jocīgs – no ārpuses kaut kas viens, iekšpusē kaut kas cits. Protams, var projektēt "no iekšas uz āru" un "no āra uz iekšu", bet ir labāk, ja, ģenerējot projekta konceptu, uzreiz var saprast vispārējo kvalitāti – kur ir akcents un kur ir pamatvērtības, – kas ir svarīgāks un kas ir pakārtots. Iekštelpa kā lietojamā telpa ir viena no būtiskākajām, ārējā forma darbojas vairāk garāmgājējiem, pilsētai. Interjers ir būtisks elements, tāpēc jāveido pārdomāti. - Vai var teikt, ka jūsu projektos – gan lielos sabiedriskos objektos, gan ģimenes mājās - īpaša loma ir saules gaismai? - Nedomāju, ka mums ir kādi īpaši panākumi – galu galā nemaz nav tik daudz jaunu māju uzbūvēts... Protams, ir pamatelementi arhitektūrā, kas ir saistīti ar dabīgo gaismu, - ielaižot telpā saules gaismu, telpa uzreiz kļūst citāda. Ja tas ir pārdomāts, telpa nokļūst citā statusā. - Jūsu darbi kādreiz diezgan bieži bija redzami lielajos Krievijas interjera medijos, piemēram, žurnālā Salon. - Bija tāds laiks, kad Krievijas interjera žurnāli rāva no rokām ārā visu, ko mēs zīmējām. Tagad nomainījusies žurnāla vadība, uzsvars vairāk tiek likts uz interjera pārpilnību ar dažādiem elementiem, uz greznumu, un tas nav gluži tas virziens, kurā mēs strādājam. - Vai dekorēšanas mode aktuāla tikai Krievijā? - Arī Latvijā ir ļoti daudz pasūtītāju, kuriem gribas katru savas mājas brīvo sienas kvadrātmetru kaut kā izdaiļot un apkarināt ar viskautko. Cik dažādi cilvēki, tik dažādas arī viņu vēlmes. Dekorēšanai kā tādai nav vainas, bet tā tiek radīta vide, kas radikāli atšķiras no minimālisma. Ir saprotama cilvēka vēlme, kurš to gribētu realizēt savā mājā, bet tas jādara mākslinieciski augstvērtīgā līmenī, citādi aiziet bezjēgā. Bet tādi klienti, kas grib pārāk kaut ko izdekorēt, līdz mums vispār nenonāk.
-Vai tas tāpēc, ka klienti jau spēj atšķirt, ko kurš arhitekts piedāvā? - Domāju, ka nevis spēj atšķirt, bet mums ir iespēja izvēlēties, tāpēc privātmāju pasūtījumus ņemam ļoti reti, - kad redzam, ka ir iespēja uztaisīt kaut ko tādu, kas mums liekas interesanti. Privātmāja arhitektam ir ļoti sarežģīts pasūtījums. Viens no sarežģītākajiem, tāpēc ka prasa no arhitekta daudz laika pārrunām ar mājas īpašniekiem. Viņi tur pavadīs savu mūžu, viņiem ir svarīgs katrs stūrītis katrā istabā. Tās ir smalkas lietas, kas prasa iedziļināšanos, tāpēc privātmajas top gadus trīs četrus - kamēr izdomā, kamēr uzbūvē… Bet komercrojektā tu uzzīmē kaut ko diezgan abstraktu, un klients to nopērk – nav tā lielā ņemšanās. - Vai esat saskatījis klientos nacionālās atšķirības? - Drusciņ tās ir jūtamas. Latviešu mentalitāte it kā ir atturīgāka. Tomēr lielu problēmu nav, jo, kā jau teicu, mums ir klienti, kuri sasnieguši pietiekami augstu izpratnes līmeni. Tie ir gan leiši, gan igauņi, gan latvieši, gan krievi...Ir arī viens angļu investors. Atšķiras paši cilvēki. Esmu pamanījis, ka dažs latviski runājošais ir daudz ekstravertāks nekā dažs krievvalodīgais, problēma ir cilvēku inteliģences pakāpē. Dažs vairāk grib izrādīties uz āru, cits ne. Daži attīstītāji tik agresīvā veidā mūsu projektiem taisa reklāmas kampaņu, ka mums kļūst neērti. Patīkami strādāt ar profesionāliem klientiem.
Ģimenes māja Saulkrastos.
- Kura vide jums šķiet interesantāka – pilsēta vai lauki? - Mani kā arhitektu interesē gan pilsētas, gan lauku vide, tomēr vairāk darbojamies pilsētā. Jebkurš darbs arhitektam ir interesants, arī dakšiņu uzprojektēt ir interesanti. - Vai nav tā, ka labs arhitekts var radīt ievērības cienīgu arhitektūru arī necilā vietā? - Protams, ka arhitekts ar savu darbu var pienest jebkurai vietai kaut kādu kvalitāti, bet mūžs nav tik garš, lai visu paspētu. Ja ir iespēja izvēlēties un vari strādāt ar prieku, nevis tikai dēļ naudas, tad pie tā arī pieturamies. - Vai gadu gaitā esat mainījies un tagad kaut ko darāt savādāk? - Uzskatu, ka arhitektam vajadzīgi vismaz pieci desmit gadi, lai izmācītos savu amatu. Bez tā procesa iepazīšanas, kurā zīmējums pārveršas par reālu objektu, arhitekts nevar sasniegt vajadzīgo meistarību. Telpa ir specifiska lieta, kuru jāspēj iztēloties, un šī spēja metodiski jāattīsta. Arhitekts telpu zīmē plakanu, abstraktu. Ir jāsaprot, kā plānā redzamais pusmetrs izskatīsies turp vai šurp un kāda būs sajūta, dzīvojot šajā telpā. Jābūt īpatnējai maņai, kas izstrādājas tikai ar laiku un pieredzi. Jaunam arhitektam ir ļoti grūti sabalansēt vēlmi radīt formu ar spēju saprast, kā šī jaunā forma radīs sajūtas. Otra lieta - jāmācās zināmu atturību. Kad esi jauns, tev galva kūp no visādām idejām un tu vēlies to visu salikt vienā projektā. Saliekot vienā projektā piecas idejas, tu palaid garām iespēju eleganti realizēt kaut vai vienu ideju. Jaunam gribas vairāk nekā var. - Kādā veidā jūsu birojā tiek radītas idejas? Vai tās ir atsevišķa arhitekta vai kolektīvs darbs? - Tas ir grūti racionāli izskaidrojams process, kā ideja materializējas. Tas prasa lielu koncentrēšanos, lielu darbu – izaudzēt šo situāciju, novest sevi līdz stāvoklim, ka spēj kaut ko ģenerēt. Parasti birojā ir grupa, kas nodarbojas ar projektu, un grupas ietvaros idejas tiek izrunātas un pārbaudītas visādos aspektos. Birojā vienmēr bijuši divi, trīs, četri pieredzējuši arhitekti (tagad jau drusku vairāk), kas ir ideju ģeneratori. Katram ir sava metode, kā tiek līdz rezultātam. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=silisintervija_2 TEXT=[Intervijas ar arhitektu Andi Sīli nobeigums - šeit!]} {ABC_NEXT_ARTICLE ID=Zaiga_gaile_arhitekte TEXT=[Interviju ar arhitekti Zaigu Gaili lasiet šeit!]}
