Antiseptiķi: To veidi un nozīme koka konstrukciju aizsardzībā

Koks ir būvniecībā, mēbeļu un citu konstrukciju ražošanā bieži izmantots materiāls, pateicoties tā ekoloģiskajām īpašībām. Taču kokmateriālam ir viens būtisks trūkums – tas nav tik ilgmūžīgs, salīdzinot ar citiem būvmateriāliem. Bez speciālas aizsardzības koksne dabas faktoru ietekmē (nokrišņi, stiprs vējš, ultravioletais starojums, kukaiņi un mikroorganismi)  bojājas un zaudē savu sākotnējo izskatu, kā arī samazinās tās kalpošanas laiks.

Kas bojā kokmateriālu?

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē kokmateriāla izskatu un kalpošanas laiku, ir mitrums. Turklāt ilgu laiku tā ietekme nemaz nav pamanāma. Mitrumam iesūcoties koksnē, tajā sāk veidoties sēnītes sporas – tās attīstās diezgan lēni, tāpēc to radītās sekas vēl ilgi nav pamanāmas uz koksnes virsmas. Novājināta, satrūdējusi koksne piesaista arī vaboles un citus kukaiņus, kas vēl vairāk bojā koka konstrukciju izskatu un ilgmūžību. 

Mikroorganismi, kas vairojas mitrajā koksnē, ietekmē ne tikai pašas koksnes veselību, bet var izraisīt dažādas alerģijas un nopietnas saslimšanas arī cilvēkam. Lai no tā izvairītos, svarīgi laikus parūpēties par pareizu koka konstrukciju apstrādi.

Mūsdienās pasargāt koksni nav sarežģīti, kā arī tas neprasa lielus izdevumus. Kokmateriāla ekspluatācijas īpašības un izturību pret dažādu ārējo faktoru negatīvo ietekmi palīdzēs īpaši ķīmiskie sastāvi jeb antiseptiķi, ar kuriem saskaroties, patogēnās baktērijas iet bojā.

Antiseptiķa izvēle

Koka virsmu apstrādes līdzekļi būvmateriālu tirgū ir pieejami plašā klāstā. Lai pareizi izvēlētos antiseptiķi, skaidri jāzina, kādam nolūkam tas tiks izmantots.

Antiseptiķus pēc sastāva iedala četrās kategorijās.

• Neorganiskie ūdenī šķīstošie antiseptiķi ir piemēroti koka konstrukcijām, kuras netiks pakļautas tiešam kontaktam ar ūdeni un mitrumu. Šādus antiseptiķus izmanto iekštelpās esošo koka konstrukciju un sienu aizsardzībai. Neorganiskie antiseptiķi pasargā koksni ne tikai no mitruma un sēnītes veidošanās, bet arī no kukaiņiem un uguns. 
• Līdzekļi, kuru pamata sastāvā ietilpst eļļas un organiskie šķīdinātāji pasargā koksni gan no iekšienes, gan no ārpuses, pateicoties plānai aizsargplēvei, kas veidojas, līdzekli uzklājot uz virsmas. Šādus aizsarglīdzekļus izmanto konstrukcijām, kuras speciāli nepieciešams aizsargāt no mitruma, piemēram, pirtīm. 
• Kombinētie sastāvi garantē ne tikai koksnes bioloģisko aizsardzību, bet nodrošina arī kokmateriāla aizsardzību pret uguni.
• Gruntēšanas antiseptiķus parasti uzklāj zem krāsas, lakas vai cita nobeiguma pārklājuma. Tiem nav raksturīga dziļa uzsūkšanās spēja, kā arī to kalpošanas laiks ir salīdzinoši mazāks. Izmantojot šādu antiseptiķi, jāņem vērā, ka nogruntētu virsmu bez nobeiguma pārklājuma nedrīkst atstāt ilgāk nekā vienu nedēļu, jo līdzekļa īpašības zudīs, līdzko uzlīs pirmais lietus. 

Izvēloties antiseptiķi, jāņem vērā dažādas nianses – vai ar to tiks apstrādātas jaunas vai vecākas virsmas, vai koksne atrodas iekštelpās vai ārā, vai plānots apstrādāt tīru virsmu vai tādu, kuru jau sākuši bojāt mikroorganismi. 

Antiseptiķiem, kurus izmanto iekštelpās, uz iepakojuma obligāti jābūt informācijai par līdzekļa nekaitīgumu cilvēka un dzīvnieku veselībai. Savukārt antiseptiskajiem sastāviem, kurus izmanto āra konstrukciju apstrādei, jābūt izturīgiem pret nelabvēlīgiem laikapstāķliem un mitrumu.

Koksnes aizsardzība no infekcijām ir daudzpakāpju process. Mūsdienās var iegādāties koksni, kas jau ir apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem un ir gatava izmantošanai. Taču, neskatoties uz to, būvniecības procesā ir svarīgi pastāvīgi sekot līdzi izmantojamās koksnes stāvoklim, īpaši, ja tā tiek glabāta ārā, un nodrošināt tās aizsardzību pret mitrumu, izmantojot speciālos sastāvus.

Pirms izvēlēties kādu koksnes aizsarglīdzekli, neaizmirsti rūpīgi izlasīt visu informāciju un lietošanas instrukciju, jo noteiktas vielas šo antiseptiķu sastāvā var izraisīt, piemēram, metāla koroziju vai negatīvi ietekmēt hermētiskumu un līmes sastāva efektivitāti.

Tāpat jāņem vērā, ka jebkurš antiseptisks līdzeklis lielākā vai mazākā mērā satur toksiskas vielas, tāpēc tā lietošanas laikā ir svarīgi ievērot drošības pasākumus un pareizās līdzekļa proporcijas.