Apbūves tiesības ieviešanas dēļ groza noteikumus par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumu formām
Tiks veikti grozījumi noteikumos par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām, lai tās pielāgotu apbūves tiesības ierakstīšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai, kā arī ar apbūves tiesību saistīto tiesību nostiprināšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai zemesgrāmatā.
Pērn tika veikti grozījumi Civillikumā, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra Latvijas tiesību sistēmā ieviest jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība, kas ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošinās iespēju apbūves tiesību ieguvējam būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Ziņas par lietu tiesībām, kas nodibinātas uz nekustamo īpašumu, tostarp, apbūves tiesību, ir iegūstamas tikai un vienīgi no zemesgrāmatas.
Patlaban ir apstiprinātas pavisam astoņas zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formas, proti, nostiprinājuma lūgums nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgums tiesību pārgrozīšanai vai dzēšanai, nostiprinājuma lūgums jaunas tiesības nostiprināšanai, nostiprinājuma lūgums hipotēkas nostiprināšanai, nostiprinājuma lūgums nekustamo īpašumu savienošanai, nostiprinājuma lūgums kopīpašuma reālai sadalei vai nekustamā īpašuma atdalīšanai, nostiprinājuma lūgums īres vai nomas tiesības nostiprināšanai un nostiprinājuma lūgums atzīmes ierakstīšanai. Kā skaidro Tieslietu ministrijā (TM), neviena no šīm nostiprinājuma lūguma formām nav piemērota apbūves tiesības ierakstīšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai, kā arī ar apbūves tiesību saistīto tiesību nostiprināšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai zemesgrāmatā. Tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus noteikumos.
Tāpēc, lai no 2017.gada 1.janvāra būtu iespējams ierakstīt zemesgrāmatā apbūves tiesību un nostiprināt, grozīt, vai dzēst ar to saistītās tiesības, tiek grozīts noteikumu punkts, nosakot, ka nostiprinājuma lūdzējs nostiprinājuma lūgumu iesniedz rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļā, lai ierakstītu ne tikai zemesgrāmatā nekustamo īpašumu un nostiprinātu, grozītu vai dzēstu ar to saistītās tiesības, bet arī apbūves tiesību un ar to saistītās tiesības.
Tāpat ieviestas divas jaunas nostiprinājuma lūguma formas: nostiprinājuma lūgumu apbūves tiesības ierakstīšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai un nostiprinājuma lūgumu tiesības nostiprināšanai, pārgrozīšanai vai dzēšanai apbūves tiesības nodalījumā.
Tomēr TM turpinās darbu pie zemesgrāmatu nostiprinājumu lūgumu iesniegšanas kārtības pilnveidošanas, jo Ministru kabinets uzdeva ministrijai līdz 2017.gada 1.septembrim izstrādāt un tieslietu ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai valdībā nepieciešamos normatīvos aktus nostiprinājuma lūguma un nostiprinājumam nepieciešamo dokumentu nosūtīšanas īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā kārtības vienkāršošanai un pilnveidošanai.
Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma divus no trim TM izstrādātajiem likumprojektiem, kas nodrošinās iespēju apbūves tiesību ieguvējam būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.
Izmaiņas veiktas Zemesgrāmatu likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu - apbūves tiesību no 2017.gada 1.janvāra.
Savukārt saistīto grozījumu likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" izskatīšana pirmajā lasījumā ir atlikta līdz novembra beigām.
Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, kas tiks uzcelta uz apbūves tiesības pamata, maksās apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieks. Apbūvei nodotā zemes gabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēka esamības laiku saglabāsies pienākums maksāt arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
Kā iepriekš skaidroja TM, apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam - apbūves tiesīgajam - būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai - zemes gabala īpašniekam - piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Apbūves tiesība būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.
LETA
2016.gada 14.decembrī
