Apdrošinātājs: Dūmu detektori ir retajam, taču drīz tie būs obligāti
Foto: Your Best Digs/ flickr.com
Tikai 6% apdrošināto dzīvokļu un 16% apdrošināto ēku šobrīd ir aktīvi lokālie dūmu detektori vai detektori ar pults pieslēgumu apsardzes uzņēmuma sistēmai, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (turpmāk – BTA) apkopotie dati par nekustamā īpašuma apdrošināšanu.
2018. gada sešos mēnešos īpašuma apdrošināšanā noslēgto dzīvokļu apdrošināšanas polišu skaits sasniedzis 20 550. Tikai 6% jeb 1267 no apdrošinātajiem dzīvokļiem ir dūmu detektori, tostarp 3,5% jeb 720 dzīvokļiem ir lokāli dūmi detektori, savukārt 2,7% jeb 547 gadījumos tie darbojas ar pults pieslēgumu apsardzes uzņēmumam. No 13 500 ēku apdrošināšanas polisēm dūmu detektori ir ierīkoti 16% jeb 2175 gadījumos, tostarp lokāli dūmu detektori iekļauti 860 gadījumu, savukārt pieslēgums apsardzes uzņēmumam ir 1315 jeb 9,7% gadījumos.
"Vairākumā gadījumu tā ir mūsu pašu nevērība, un dzīve pēc principa "gan jau nekas nenotiks". Tomēr, sekojot ziņām par milzīgajiem zaudējumu apmēriem ugunsnelaimju gadījumā, kad cilvēki faktiski zaudē visu iedzīvi un pat dzīvību, iespējams, daudzi noteikti aizdomājas, ka situācija varētu nebūt tik smaga, ja īpašums būtu labāk aprīkots un apdrošināts," situāciju apdrošināšanas kompānijas Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Pēc viņa vārdiem, ļoti būtiski ir ne tikai uzstādīt dūmu detektorus, bet arī iegādāties detektorus pie sertificētiem pārdevējiem un tos pareizi uzstādīt.
No nākamā gada 1. janvāra gan privātmājās, gan dzīvokļos būs jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu prasībām dzīvokļos jāuzstāda vismaz viens dūmu detektors, bet privātmājā tas jāuzstāda katrā ēkas stāvā. Detektors izvietojams pie griestiem telpās, kurās pārsvarā guļ vai uzturas mājokļa iemītnieki. Autonomie ugunsgrēka detektori darbojas uz baterijām, tādēļ būs nepieciešams laikus nomainīt bateriju, par ko atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus, kā arī ik pa laikam ar kontroles pogu pārbaudīt detektora darbspēju.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu paredzēts naudas sods: fiziskajām personām – no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.
VUGD uzsver, ka jauno noteikumu mērķis nav sodīt īpašniekus, bet gan samazināt ugunsgrēku postošo ietekmi. Obligāta dūmu detektoru uzstādīšana jau izrādījusies veiksmīga prakse ārvalstīs, kur, pateicoties tiem, ugunsgrēkos bojā gājušo skaits samazinājies pat par 75%.
Ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela ierīce, kas spēj patstāvīgi konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 decibelu skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdina mājokļa iemītniekus.
Autonomais ugunsgrēka detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Visbiežāk tā ir 9V "kronas" tipa baterija, kuru ievieto detektora korpusā. Saprotams, ka ugunsdzēsības aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus glābējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena nebūs, paliek cerība, ka ugunsgrēka autonomā detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi un izsauks ugunsdzēsējus glābējus. Jāatceras, ka ugunsgrēka autonomie detektori ir paredzēti lietošanai telpās. Uzstādīti ārā, tie gaidīto efektu nedos.
