Apkures sezona. Kas jāzina dzīvokļu un namu īpašniekiem?
Daudzdzīvokļu namiem gan Rīgā, gan citās pilsētās apkure pieslēgta, un arī privātmāju īpašnieki savus namus jau silda. Lai novērstu nelaimes gadījumus, jāievēro daži būtiski fakti, kas par apkures sezonu jāzina ikvienam.
Apkures sistēmu ekspluatēšana
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka apmēram 50% no ugunsgrēkiem, kas saistīti ar apkuri, izceļas apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Ik gadu ugunsdzēsēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēku, kuros dūmvados deg sodrēji netīrītu skursteņu dēļ .
Arī nozares speciālistu novērojumi liecina, ka apkures sistēmas mēdz būt ierīkotas bez atbilstošu profesionāļu iesaistes – dūmvadi atrodas bīstami tuvu ēkas konstrukcijām, kas neatbilst būvnormatīviem, un intensīva kurināšana izraisa šo konstrukciju aizdegšanos. Savukārt iestājoties aukstajam ziemas laikam, krāsnis bieži vien pārkurina, apdraudot mājokli un tā iemītniekus.
Iekšējo tīklu uzturēšana
Daudzdzīvokļu namos izplatītas ir avārijas, kad plīst apkures radiatori. Īpaši uzmanīgiem jābūt tiem, kam dzīvokļi ir vecajos namos, kur joprojām ir čuguna radiatori, kas kalpo jau gandrīz gadsimtu. Par iekšējiem tīkliem, caurulēm un radiatoriem, kas atrodas dzīvokļos, atbild telpu īpašnieks vai īrnieks. Viņam jāseko līdzi tam, kādā stāvoklī sistēma atrodas.
Speciālisti aicina iegaumēt, ka plīsis apkures radiators var radīt bojājumus ne tikai dzīvoklim, kurā negadījums noticis, bet arī kaimiņu īpašumiem tos appludinot. Jāuzmanās arī no ūdens, kas izplūst no apkures sistēmas. Tas ir verdošs, un tā tuvumā esošie var gūt nopietnas traumas applaucējoties.
Skursteņa laicīga kopšana
Tie, kuri par skursteņa tīrīšanu un apkures sistēmas apkopi sāka domāt tikai tagad – rudenī, īsi pirms apkures uzsākšanas, iespējams, saskārās ar to, ka meistariem darba pilnas rokas. Tāpēc ir vērts atcerēties, ka, tāpat kā malku nākamajai ziemai ieteicams gādāt jau pavasarī, arī skursteņa tīrīšanu vislabāk veikt, negaidot rudeni. Veicot apkures sistēmas apkopi pēdējā brīdī, steigā, var ciest arī dūmvadu tīrīšanas kvalitāte, nepārliecinoties, vai skurstenis iztīrīts pilnībā un nav atstāti sodrēji tā apakšā vai pašā dūmenī. Pavirši tīrot skursteni, to var aizbērt ciet vai sodrējus sastumt vienā vietā, kur to koncentrācija var būt ugunsbīstama.
Sodrēji nav vienīgais, ar ko jārēķinās skursteņa kopšanā. Īpaši daudzdzīvokļu namu dūmeņos bieži tiek atrasti arī bojā gājuši putni – kaijas, vārnas, zvirbuļi –, kas visdrīzāk mēģinājuši tur ierīkot ligzdu vai iekrituši, mācoties lidot. Nereti tajos nonāk arī atkritumi, piemēram, pārtikas produktu iepakojumi un pudeles. Tāpēc speciālisti aicina ikvienu atcerēties, ka jebkas lieks skurstenī to var aizsprostot, radot nopietnus draudus īpašumam un tā iemītniekiem.
Foto: pixabay.com; STOCK.XCHNG.
