Apstiprina būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādi

Rīga, 5.marts, LETA. Valdība otrdien apstiprināja vienoto būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādi.

Noteikts vienots uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas cenrādis iestādēm, kas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veic būvniecības jomas būvspeciālistu - inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs, uzraudzību un kompetences novērtēšanu tajā skaitā arī būvspeciālistiem, kuri ir īslaicīgo pakalpojumu sniedzēji.

Līdz 2018.gada 31.decembrim valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros būvniecības jomas būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs veica septiņas iestādes ar kurām Ekonomikas ministrija vēlas turpināt sadarbību - "Latvijas Būvinženieru savienība", "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība", "Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", "Latvijas Dzelzceļnieku biedrība", "Latvijas Elektriķu brālība", "Latvijas Jūrniecības savienība" un "Latvijas Melioratoru biedrība".

Līdz 2018.gada 31.decembrim katra kompetences pārbaudes iestāde sertificēšanas maksas pakalpojumus sniedza saskaņā ar atsevišķu cenrādi.

Ekonomikas ministrija 2019.gada 22.janvārī noslēdza jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar biedrībām "Latvijas Būvinženieru savienība", "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība" un "Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija", kā arī ministrija ir sastādījusi un plāno noslēgt deleģēšanas līgumus arī ar citām kompetences pārbaudes iestādēm.

"Ņemot vērā to, ka būtiski ir pieaugušas prasības būvspeciālistu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, tajā skaitā iekļaujot arī padziļinātas plānveida pārbaudes, spēkā esošie cenrāži bija jāpārskata pēc būtības, jo no jaunajām prasībām izriet, ka būtiski pieaugs arī uzraudzības un kompetences novērtēšanas izmaksas," norāda Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā to, ka visām kompetences pārbaudes iestādēm ir izvirzītas vienādas prasības būvspeciālistu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, kā arī kompetences pārbaudes iestāžu veiktie un Ekonomikas ministrijai iesniegtie aprēķini apliecina, ka uzraudzības izmaksu lielāko daļu (aptuveni 80%) veido tieši tiešās izmaksas, kas visām kompetences pārbaudes iestādēm uz vienu būvspeciālistu ir vienādas, Ekonomikas ministrija uzskatīja, ka efektīvāk ir izstrādāt vienotu būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas cenrādi, kas attiektos uz visām kompetences pārbaudes iestādēm.

Jaunajā cenrādī iekļautie uzraudzības un kompetences novērtēšanas izcenojumi attieksies uz visām kompetences pārbaudes iestādēm, tajā skaitā iepriekš minētajām biedrībām, līdz ar to visi šo biedrību cenrāži, kurus bija apstiprinājis Ministru kabinets, līdz ar jaunā cenrāža spēkā stāšanās brīdi ir jāatzīst par spēku zaudējušiem.

Kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumos ietilpst: sākotnējā kompetences novērtēšana būvspeciālista sertifikāta saņemšanai 150 eiro apmērā, būvspeciālistu uzraudzība, gada maksa 30 eiro apmērā par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu, papildus sertificēšanas maksas pakalpojumi, kuros ietilpst kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšana.

Aprēķināts, ka viena būvspeciālista uzraudzības tiešās izmaksas gadā ir 141,7 eiro, bet netiešās izmaksas uz vienu būvspeciālistu - 38,3 eiro.

Ekonomikas ministrijas noslēgtajos deleģēšanas līgumos un deleģēšanas līgumu projektos ir iekļauta prasība, ka kompetences pārbaudes iestādēm ir jābūt civiltiesiskajai apdrošināšanai ar līguma summu vismaz 100 000 eiro apmērā, kā arī pirmā pieprasījuma garantijai 10 000 eiro apmērā, kas iestājas, ja kompetences pārbaudes iestāde pārtrauc valsts deleģētā uzdevuma izpili, līdz ar to netiešajās izmaksās ir iekļauta civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas un pirmā pieprasījuma garantijas apdrošināšanas maksa.

No Ekonomikas ministrijas veiktā aprēķina izriet, ka, lai nosegtu izmaksas par būvspeciālistu uzraudzību, būvspeciālistiem par katru aktīvo darbības sfēru ir jāmaksā 180 eiro gadā. Šajā maksā nav iekļauta gada maksa par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu 30 eiro apmērā.

Līdz šim spēkā esošo cenrāžu vidējā svērtā uzraudzības maksa bija 56,3 eiro gadā, kas nozīmē, ka vidējā būvspeciālistu uzraudzības maksa pieaugs par 123,7 eiro. Šāds izmaksu pieaugums ir izskaidrojams gan ar tiešo, gan netiešo izmaksu pieaugumu. Līdz šim spēkā esošie cenrāži tika izveidoti balstoties uz kompetences pārbaudes iestāžu aprēķiniem, kas tika veikti 2014.gadā.

Savukārt kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai tiek piemērots rakstisks eksāmens, kurš ietver vismaz sešus jautājumu, tajā skaitā teorētiskus jautājumus gan par būvpraksei nozīmīgām tēmām un būvēm izvirzītām būtiskām prasībām, gan praktiskus uzdevumus, kuros iekļauj uzdevumus par standartu pielietošanu, ugunsdrošību u.c. uzdevumus, kā arī papildus patstāvīgās prakses pārbaudi.

Kompetences pārbaudes iestāžu pieredze līdz 2018.gada 31.decembrim bija tāda, ka kompetences novērtēšanas eksāmenu, katru gadu kārto 1% no kopējā būvspeciālistu skaita, bet ņemot vērā, ka ir noteiktas papildus darbības uzraudzībai, kompetences pārbaudes iestādes prognozē, ka pārbaudes eksāmenu katru gadu kārtos divas reizes vairāk, jeb 2% no kopējā būvspeciālistu skaita - 200 būvspeciālisti.

Saskaņā ar aprēķiniem, būvspeciālistu kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanas tiešās izmaksas uz vienu būvspeciālistu ir 175 eiro gadā, bet netiešās izmaksas uz vienu būvspeciālistu - 65 eiro gadā. No aprēķina izriet, ka, lai nosegtu kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanas eksāmena izmaksas, tā cenai ir jābūt 240 eiro no vienas personas par eksāmenu.

Līdz šim spēkā esošajos cenrāžos vidējā būvspeciālistu kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanas eksāmena cena bija 132 eiro, kas nozīmē, ka šī pakalpojuma cena pieaugs par 108 eiro. Šāds izmaksu pieaugums ir pamatojams ar ekspertu stundas likmes pieaugumu, kā arī ar papildus prasībām kompetences novērtēšanas eksāmenam. Būtiskākā prasība ir tāda, ka kompetences novērtēšanas eksāmens nevar būt tests ar dotiem atbilžu variantiem, kādu līdz 2018.gada 31.decembrim piemēroja gandrīz visas kompetences pārbaudes iestādes.