Aptauja: Katrs trešais dzīvo radiniekiem piederošā vai īrētā īpašumā
Vairākums jeb 82% respondentu kā galveno iemeslu, kādēļ izvēlas mājokli īrēt, nevis pirkt, min grūtības sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokli tomēr labāk ir iegādāties, jo īrējot tiek "zaudēta" apsaimniekotājam iemaksātā nauda. Tas noskaidrots "DNB bankas" mājokļa pētījumā, ko pēc bankas pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS.
Kā būtisku iemeslu par labu mājokļa iegādei, nevis īrei, gandrīz puse jeb 46% aptaujāto min to, ka regulārie īres maksājumi bieži vien ir augstāki par ikmēneša kredītmaksājumiem. 45% respondentu uzskata mājokļa pirkšanu par labu naudas ieguldīšanas veidu, jo domā, ka nākotnē, visticamāk, īpašumu cenas tikai pieaugs. Taču 13% norāda, ka īres dzīvokļu piedāvājums patlaban ir ļoti slikts, par pētījuma rezultātiem informē "DNB banka".
Rindojot galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas mājokļus īrēt, nevis pirkt, 82% aptaujāto vispirms norādīja uz grūtībām sakrāt naudu pirmajai iemaksai. Četriem no pieciem respondentiem trūkst pārliecības par spējām pildīt kredītsaistības nākotnē. Puse respondentu kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja arī nogaidīšanu cerībā, ka nekustamo īpašumu cenas kritīsies, bet nedaudz mazāk cilvēku atzīmēja, ka īrētu dzīvesvietu vieglāk mainīt atbilstoši aktuālajiem dzīves apstākļiem nekā īpašumā iegādātu.
"Iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem biežāk norādījuši, ka dzīvo vecākiem piederošā vai īrētā mājoklī. Šajā grupā arī ir visvairāk to, kas uzskata, ka cilvēki mājokli īrē, nevis pērk, jo viņiem ir grūtības sakrāt naudu pirmajai iemaksai," paziņojumā medijiem norāda "DNB bankas" Klientu segmentu daļas vadītājs Normunds Rudzītis.
Viņš atzīmē, ka patlaban Latvijā ir daudz patstāvīgu jauniešu un jauno ģimeņu, kurām ir regulāri ienākumi, kā arī vēlme dzīvot privātīpašumā, taču no mājokļa iegādes viņus bieži attur pirmā iemaksa, tādēļ "DNB banka" drīzumā plāno ieviest risinājumu, kas dotu iespēju iegādāties īpašumu, ja arī nav uzkrājumu visai pirmajai iemaksai.
Pētījums atklāj Latvijā mājokļu tirgū valdošo situāciju: patlaban 45% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzīvo īpašumā, kas pieder pašam, bet 16% - dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei piederošā mājoklī. Savukārt 15% dzīvo īrētā, bet 22% - radinieku īpašumā esoša mājoklī.
Lai arī savs mājoklis nepieder vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, turpmāko 12 mēnešu laikā īpašumu iegādāties plāno tikai 6% aptaujāto. Katrs trešais respondents atbildēja, ka iecerējis veikt kapitālo vai kosmētisko remontu savā esošajā mājoklī, bet 7% domā īrēt citu īpašumu. Gandrīz puse jeb 46% respondentu neplāno darīt neko no minētā.
Ja respondentiem būtu iespēja izvēlēties, kādā mājoklī dzīvot, 94% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izvēlētos tādu māju vai dzīvokli, kas būtu reģistrēts uz paša vārda, un tikai 2% vislabprātāk dzīvotu īrētā mājoklī.
Izvēloties savu "sapņu mājvietu", gandrīz katrs trešais respondents gribētu māju Latvijas laukos. "Sapņu dzīvesvietas" topa otrajā vietā ierindojas māja Spānijas dienvidos, bet trešo vietu dala māja Jūrmalā vai Rīgā, Mežaparkā.
Privātmāju laukos pārsvarā izvēlētos iedzīvotāji, kuri ģimenē galvenokārt sarunājas latviski, - attiecīgi 40% latviski un 13% krieviski, bet citus piedāvātos variantus biežāk minējuši cilvēki, kuru galvenā sarunvaloda ir krievu. Dzīvokļi, lai kur tie arī atrastos - Rīgas centrā vai jaunajā projektā kādā no Rīgas mikrorajoniem -, ir "sapņu mājvieta" vien aptuveni katram desmitajam aptaujātajam.
Pētījumu centrs SKDS "DNB bankas" mājokļa pētījumu veicis šī gada jūlijā. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rīga, 22.aug., NOZARE.LV.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Cosmic Kitty
