Aptauja: rīdzinieki atbalsta māju siltināšanu, taču nav gatavi par to maksāt

Kritiska attieksme pausta retāk - aptuveni 40% gadījumu iedzīvotāji neatbalsta siltināšanu. Savukārt gandrīz 8% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā. 2,5% respondentu norādījuši, ka dzīvo jau renovētā/siltinātā vai nesen celtā mājā.

Vienlaicīgi vairāk nekā trešdaļa jeb 37% respondentu atzina, ka nevar atļauties uzņemties nekādas papildu saistības. Aptuveni 17% būtu gatavi maksāt tikai līdz 5 latiem mēnesī, 19% - no sešiem līdz 10 latiem. Un tikai 12% - no 11 līdz 20 latiem. To, ka būtu spējīgi uzņemties kredīta saistības mājas renovācijai mēnesī vairāk nekā 20 latu apmērā, norādīja vien 6% respondentu.

Praksē, piemēram, ēkai Albatrosu ielā 24, kur nesen veikti pilna apjoma siltināšanas darbi, siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir 48%. Aptuveni 150 000 latu lielais kredīts ņemts uz 15 gadiem, kas mājas iedzīvotājiem veido kredītmaksājumu 0,30 Ls/m2 mēnesī.

Tādējādi, piemēram, 50 kvadrātmetru lielam dzīvoklim mēnesī par siltināšanai ņemto kredītu jāatmaksā 15 lati; kopējais kredītmaksājums 15 gadu laikā veidos 2700 latu.

Vērtējot iemeslus (varēja minēt vairākus), kas Rīgā traucē straujākos tempos nodrošināt dzīvojamo māju siltināšanu, absolūtais respondentu vairākums - 73% - norādīja, ka siltināšana nenotiek tāpēc, ka iedzīvotājiem nav līdzekļu, lai par to maksātu. Otrs biežāk minētais iemesls bija iedzīvotāju nevēlēšanās uzņemties ilgtermiņa kredītsaistības - šo apstākli minējuši 59% respondentu. 37% aptaujāto norādīja, ka māju siltināšana Rīgā nenotiek straujākos tempos tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki nespēj savā starpā vienoties, lai noslēgtu līgumu par līdzfinansējumu un kredītu, 33% - ka iedzīvotājiem trūkst informācijas, ir daudz neskaidrību par siltināšanu.

Tika minēti arī tādi iemesli kā "maz labu piemēru", "apsaimniekotāji nemudina, nemotivē veikt māju renovāciju/siltināšanu", "pieteikšanās mājas renovēšanai/siltināšanai ir sarežģīta un birokrātiska", u. c.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret dzīvojamo māju siltināšanu februārī. Aptaujā rīdzinieki atbildēja uz jautājumiem par dzīvojamo māju renovāciju un novērtēja savas iespējas uzņemties kredīta maksājumu, kā arī tika noskaidrots viņu informētības līmenis un viedokļi par to, kas traucē veikt māju siltināšanu straujākos tempos.

Informāciju sagatavoja Dzintra Āboliņa, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore
Foto: Pilseta24.lv