Ar jaunajiem kadastrālās vērtēšanas noteikumiem cer būtiski uzlabot informācijas apmaiņu starp iestādēm
Rīga, 30.apr. LETA. Jaunie kadastrālās vērtēšanas noteikumi paredz būtiski uzlabotu informācijas apmaiņu starp iesaistītajām iestādēm, piemēram, jautājumos par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem, šodien notikušajā preses konferencē atklāja Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.
Viņa skaidroja, ka ar jauno kārtību iecerēts būtiski samazināt apgrūtinājumu skaitu, lai par tādiem tiktu uzskatīti tikai tādi apgrūtinājumi, kas praktiski ietekmē zemes vai ēkas lietošanu, piemēram, maģistrāles vai inženierkomunikācijas. Attiecīgi informācija par šādiem apgrūtinājumiem sistēmā tiktu reģistrēta automātiski, izmantojot informācijas apmaiņas rīkus, kas jau ir ministriju rīcībā. Zvidriņa uzsvēra, ka VZD jau sadarbojas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, lai pilnveidotu informācijas apmaiņu.
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina norādīja, ka TM jau ir prezentējusi jaunās kārtības ieviešanas grafiku Finanšu ministrijai (FM), ar kuru jau notiek diskusijas par šīs kārtības iekļaušanu FM izstrādātajā nodokļu politikā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka jauno uzlaboto kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas reformu, proti, valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par kadastrālo vērtību, bet tas nedrīkst nesamērīgi paaugstināt nodokļa slogu ikviena iedzīvotāja primārajam mājoklim.
Kā atzina Medina, ņemot vērā, ka pēdējā kadastra vērtību aktualizācija notikusi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, ir jārēķinās, ka daļai īpašumu kadastrālā vērtība pieaugs, tādēļ ir nepieciešams domāt par ietekmi uz NĪN. Viņa skaidroja, ka kadastrālās vērtību bāze būs zināma nākamā gada vidū, bet tā tiks piemērota no 2021.gada.
Papildinot Medinas teikto, VZD ģenerāldirektore Zvidriņa skaidroja, ka šobrīd spēkā vēl aizvien ir kadastrālo vērtību bāze, kas tika apstiprināta 2014.gadā, bet sagatavojot jauno bāzi, tiks izmantoti tirgus dati, kas būs aktuāli uz šī gada 1.jūliju, tādēļ ne VZD, ne TM šobrīd nevar paredzēt kāda tieši būs jaunās kadastrālo vērtību bāzes ietekme uz tirgu.
Izceļot reformas jaunievedumus, Zvidriņa pieminēja automātisku būvju nolietojuma aprēķinu, kā piemēru minot hipotētisku ēku, kas ekspluatācijā nodota 2000.gadā, kurai sākotnējais nolietojums aprēķināts 2-3% apmērā. Ja ar ēku nav veiktas nekādas darbības, tad šis nolietojums arī pēc 20 gadiem tiek aprēķināts kā 2-3%, viņa skaidroja. Savukārt ar jauno kārtību ēku nolietojumi tiktu aprēķināti automātiski, ņemot vērā ēkas celtniecībā izmantotos materiālus un citus apstākļus.
Gan Zvidriņa, gan Medina vairākkārt aicināja sabiedrību iesaistīties jaunās kārtības apspriešanā, norādot, ka sabiedrība to var darīt līdz 14.maijam, sūtot rakstiskus viedokļus par noteikumu projektu uz e-pasta adresi "sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv".
LETA jau ziņoja, ka ministrijas izstrādātā jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma paredz speciālo vērtību un tās aprēķina principus, proti, individuālās apbūves zemei nodokļa vajadzībām būs paredzētā speciāla vērtība.
Speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs daļās - zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārējā platība. Katrai zemes platībai paredzēts piemērot atšķirīgu vērtību. Līdz šim ticis noteikts, ka individuālās apbūves zemei ir noteikta standartplatība, bet virsstandarta platībai piemērojams speciāls samazinošs koeficents, proti, jo lielāka zemes vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība.
Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemei jaunā kārtība paredz ieviest standartplatību, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēku stāvu skaita. Attiecīgi standartplatībai tiks piemērota daudzdzīvokļu māju apbūves zemes bāzes vērtība, bet platība, kas pārsniegs standartplatību, tiks vērtēta kā zaļā zona. Paredzēts, ka jaunais regulējums uzlabos novērtējumus situācijās, kad dzīvojamai ēkai piesaistīti lielāki zemes gabali nekā nepieciešams un tos izmanto citu māju iedzīvotāji. Ministrijā uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi piespiedu nomu gadījumos.
Kadastra vērtību noteikšanai jaunajā kārtībā tāpat plānots ņemt vērā ēkas būvniecības gadu. Attiecīgi vērtības aprēķinā tiks ieviesti korekcijas koeficienti par būvniecības periodiem un nolietojuma grupām. Būvniecības periodus paredzēts sadalīt sešās grupās - līdz 1914.gadam, no 1915.gada līdz 1945.gadam, no 1946.gada līdz 1990.gadam, no 1991.gada līdz 2000.gadam, no 2001.gada līdz 2014.gadam, kā arī ēkas, kas celtas no 2015.gada.
Piedāvātā kārtība tāpat paredz visām ēkām piemērot vienu ēku nolietojuma metodiku, par pamatu ņemot tos principus, kas līdz šim izmantoti pēc 20120.gada būvētām ēkām, vienlaikus plānojot visu ēku automātisku nolietojuma pārrēķinu. Pārrēķinam paredzēts izmantot tikai ārsienu materiālu un to faktisko kalpošanas ilgumu (ēkām ar metodiku pirms 2012.gada).
Būtiskas izmaiņas skars arī apbūves zonējumus, proti, līdzšinējo trīs apbūves zonējumu vietā paredzēts izmantot tikai vienu. TM skaidro, ka tas nepieciešams, jo sabiedrībai līdz šim ir bijis grūti orientēties sadalītajos zonējumos. Savukārt lauksaimniecības zonējumā turpmāk pagasta teritoriju varēs sadalīt vairākos zonējumos.
Jaunajā regulējumā paredzēts noteikt, ka zemes vērtēšanai deviņās grupās tiks apvienoti vairāki lietošanas mērķi. Vienā vērtību zonā katrai apbūves lietošanas mērķu grupai būs noteikta viena bāzes vērtība. Paredzēts, ka, ja nekustamā īpašuma tirgus neuzrādīs atšķirīgus vērtību līmeņus, tad tiks noteikta vienāda bāzes vērtība vairākām grupām. Savukārt ēku vērtēšanai grupās tiks apvienoti vairāki ēku tipi. Vienā vērtību zonā, katrai ēku grupai kopā ar apakšgrupām, plānots noteikt vienu bāzes vērtību. Ja nekustamā īpašuma tirgus uzrādīs atšķirīgu vērtību līmeni, tad bāzes vērtību noteiks apakšgrupai, skaidroja ministrijā.
TM izstrādātajā jaunajā kadastrālās vērtēšanas metodikā arī paredzēts nesummēt zemes apgrūtinājumu platības, bet noteikt reālo apgrūtināto platību. Tāpat piedāvāts no 140 līdz 51samazināt zemes apgrūtinājumu skaitu. Savukārt lauku zemei, kurai līdz šim varēja noteikt vairāk nekā 250 apgrūtinājumus, turpmāk plānots noteikt astoņus apgrūtinājumus.
Ministrija arī iecerējusi kadastrālo vērtību bāzi turpmāk publicēt portālā "kadastrs.lv" pirms tās izskatīšanas Ministru kabinetā.
