Konkurējam ar apjomu, kvalitāti, precizitāti un zināšanām
Ceļš līdz sasniegumiem Arbo dibināts 1991. gadā, uzreiz pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Visi uzņēmuma īpašnieki ir latvieši, Ventspils pilsētas un rajona iedzīvotāji. Jau no dibināšanas brīža uzņēmums darbojas būvniecības un kokapstrādes nozarē, sākumā atverot un nodrošinot zāģētavas, vēlāk galdniecības, bet 1995. gadā pirmās iegādātās koka logu un durvju ražošanas līnijas darbību. Būvniecībai Latvijā uzņemot arvien straujāku tempu un augot pieprasījumam pēc koka logiem, Arbo izjuta nepieciešamību pēc ražošanas modernizācijas un apjomu palielināšanas. Tāpēc 2004. gadā uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu startēt Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) programmā, lai piesaistītu finansējumu koka logu un durvju ražošanas modernizācijai un iegādātos jaunākās paaudzes ražošanas tehnoloģijas. Informāciju par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma pieejamību uzņēmums ieguva gan no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Ventspils pašvaldības, gan plašsaziņas līdzekļiem. "Domāju, ka neviens uzņēmējs nevar sūdzēties par informācijas trūkumu ES fondu apguves sakarā," teic M. Vašuks.
Uzņēmība un liels darbs "ERAF līdzfinansēto projektu "Koka logu un durvju ražošanas modernizācija" izdevās realizēt, galvenokārt pateicoties uzņēmībai un pašu darbam, kā arī biznesa videi Ventspilī: jau pirms jaunās ražošanas līnijas iegādes – 2004. gadā, bija pabeigta kokapstrādes centra būvniecība Ventspils brīvostas teritorijā. Arbo atklātā konkursā ieguva tiesības izvietot jauno kokapstrādes ražošanas līniju šī centra ēkā," norāda M. Vašuks. "Būtisks bija arī "Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas" lēmums piešķirt līdzfinansējumu projektam. Tas nebija viegli, ņemot vērā to, ka iecere Latvijas līdzšinējai pieredzei bija tiešām grandioza – Arbo bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas realizēja tik lielu investīciju projektu – vairāk nekā 2 miljonu latu vērtībā. Esam gandarīti, ka tieši Latvijas valsts banka bija tā, kas uzticējās pašmāju uzņēmumam," atklāj ražotnes vadītājs. "Projekta ietvaros realizētā jaunā ražošanas līnijas jauda desmit reizes pārsniedza iepriekšējo. Ražošanas procesa augstā automatizācija ļauj nodrošināt nemainīgu kvalitāti un ārkārtīgi augstu precizitāti, arī strādājot sarežģītos projektos." Šie visi faktori kopā noteica uzņēmuma veiksmīgo izaugsmi un spēju konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos. Nepārtraukta pilnveidošanās Viens no būtiskākajiem projekta realizācijas mērķiem bija eksporta apjomu palielināšana. "Tomēr vietējā tirgus aktivitāte aizvadītajos gados bija ļoti augsta, līdz ar to eksportētās produkcijas apjoms sasniedza vien 28-36% no ražotnes kopējā apgrozījuma," uzsver M. Vašuks. Taču šobrīd uzņēmums vairāk ir koncentrējies uz eksporta tirgus apgūšanu, dažādām veicināšanas aktivitātēm, bet tas, savukārt, nozīmē "nepārtrauktu produkta pilnveidošanu un sortimenta paplašināšanu – tātad arī investīcijas, jo atšķiras produkta specifika un īpaši būtiska ir prasībām atbilstoša kvalitāte," uzskata viņš.
Neatsverams ieguvums Lai arī ieguvums no projekta realizēšanas ir neatsverams, ražotnes vadītājs atceras grūto izstrādes procesu: "Līdztekus darbam pie projekta tehnoloģiskā un ražošanas aspekta bija jāstrādā arī pie biznesa idejas prezentēšanas un potenciālo finansētāju ieinteresēšanas. Ar šāda veida sarežģījumiem nebijām rēķinājušies! Tomēr šī pieredze bija vērtīga un noderīga arī turpmāk, piemēram, šobrīd, aizstāvot uzņēmuma un nozares intereses krīzes apstākļos," saka M. Vašuks. Spēj pārliecināt visprasīgākos klientus "Krīze vēl nav beigusies un pat eksperti neuzdrošinās prognozēt, cik ilgi tā turpināsies," norāda Vašuks, bet reizē arī uzsver, ka tieši ražošanas tehnoloģiskais līmenis, produktu sortiments, kvalitāte un precizitāte ir tās uzņēmuma priekšrocības, kas krīzes apstākļos ne tikai palīdz noturēties "virs ūdens", bet pat būt par vērā ņemamu konkurentu gan Latvijā, gan ārzemēs. "Arbo koka logu un durvju ražošanas līnijas kapacitāte, tehnoloģiskais nodrošinājums un darbinieku zināšanas spēj pārliecināt pat visprasīgākos un piesardzīgākos klientus. Īpaši svarīgi tas izrādījies tagad, kad ārvalstu uzņēmēju uzticība mūsu valstij un līdz ar to arī sadarbībai ar mūsu uzņēmējiem ir katastrofāli zema. Jāsaka, ka valsts finansiālās grūtības atstāj būtisku iespaidu uz eksporta aktivitātēm, jo ārvalstu uzņēmēji un viņu finansētāji izvairās no sadarbības ar Latvijas ražotājiem, vai arī vēlas saņemt papildu garantijas, kas attiecīgi nozīmē arī papildu izdevumus."
Neņem vērā uzņēmēju viedokli Mārtiņš Vašuks saka, ka uzņēmumam arī pašlaik ir pieejama informācija par fondu apguves iespējām, kā arī par naudas piešķiršanas nosacījumiem un projektu vērtēšanas kritērijiem. Taču viņu apbēdina vienaldzīgā attieksme pret uzņēmēju pausto viedokli: "Diemžēl tam nav sevišķas nozīmes projektu nosacījumu izstrādē – lai gan atbildīgās institūcijas veic uzņēmēju aptauju par projektu specifiku un programmu atbilstību potenciālajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem, tomēr izmaiņas nosacījumos sagaidīt neizdodas. Tā, piemēram, kokapstrādei, kas ir tradīcijām bagātākā, eksportspējīgākā nozare mūsu valstī, tā arī nav izdevies sagaidīt atbalstāmas nozares statusu, neskatoties uz valstij nomaksāto nodokļu apjomu (vairāk nekā 73 miljoni gadā), nodarbināto skaitu (apmēram 8% no visiem darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem) un pozitīvo eksporta–importa saldo," tā M. Vašuks.
Fakti SIA Arbo kokapstrādes ražotne darbu jaunajās telpās Ventspilī uzsāka 2004. gada 9. septembrī. Koka logu, durvju, ziemas dārzu sistēmu un citu koka konstrukciju izgatavošana notiek ar pasaules vadošā kokapstrādes iekārtu ražotāja – vācu uzņēmuma Weinig Gruppe AG – iekārtām. Ražotnes jauda: 3000 logu vai durvju un 850 sendvičtipa (MDF) durvis mēnesī. Iepriekš, vecajā ražotnē (Popē) tika saražotas 80 vienības mēnesī, savukārt, jaunajā – 800, maksimāli – 1000 vienības mēnesī (vienā maiņā). Foto: no SIA Arbo arhīva Raksta autore: Vera Zajeca Raksts tapis sadarbībā ar SIA Arbo koka logu, durvju un citu masīvkoka konstrukciju ražotnes vadītāju Mārtiņu Vašuku.
