Pasīvais koka logs

Energoefektīvās būvniecības pazīstamākais koncepts ir pasīvā māja, jeb māja, kas apsildē izmanto pašas saražoto siltuma enerģiju un neizvada to no mājas ventilācijas procesā. Apkure šādā mājā tiek izmantota pavisam minimāli. Tādēļ tā ir pasīvs energopatērētājs. Stūrakmeņi šādas mājas būvniecībā ir: - Uzlabota siltumizolācija - Izvairīšanās no aukstumtiltiem - Perfekta spraugu noblīvēšana - Vēdināšanas sistēma, neizvadot siltumenerģiju. Minētie pasīvās būves būtiskie parametri ir noteicošie arī loga konstrukcijas uzbūvē. SIA "Arbo" izgatavojis un iemontējis īpašus koka logus ar siltināto uzliku pirmajai pasīvajai ēkai Baltijā – arhitekta Ervīna Kraukļa projektētajai ģimenes mājai "Lielkalni" Ģipkā. Tādēļ jautājam SIA "Arbo" speciālistu komentāru par pasīvā loga konstrukciju. Pasīvā loga konstrukcija Minimālās siltumtehniskās prasības pasīvajam logam ir Uw 0,85 W/(m2K), bet Latvijas ziemeļu daļā konstrukcijai vēlams sasniegt Uw 0,75 W/(m2K). Šādu rādītāju var panākt, iebūvējot logā divkameru stikla paketi ar siltinātajām stikla starplikām, kas ļauj izvairīties no aukstumtiltiem stikla un starplikas profila saskares vietās. Paketes siltuma vērtībai jābūt robežās no Ug 0,5 līdz 0,6 W/(m2K). Tāpat nepieciešams uzlabojot kārbas un vērtnes konstrukcijas energoefektivitāti (Ur apm. 0,88 W/(m2K)). Lai panāktu nepieciešamo blīvēšanos, vērtne jāaprīko ar dubultu blīvgumiju sistēmu. No visiem logu būvē izmantotajiem materiāliem tieši koks ir vislabākais siltuma izolators. Tomēr vērtnes un kārbas profila biezums loga konstrukcijai ir ierobežots, jo izstrādājumam jāspēj pildīt ēkas iemītniekiem nepieciešamās funkcijas – jānodrošina vēlamais apgaismojums, atvēršanas un vēdināšanas iespēja, jāpapildina telpas dizains. Lai panāktu salīdzinoši vieglu (pasīvā loga m2 sver apm. 35 kg, divkameru koka loga m2 svars ir ap 33 kg), bet tai pat laikā energoefektīvu loga konstrukciju, 78mm biezam koka karkasam tiek uzmontēts īpašs daudzkameru siltinājuma profils, ko nosedz alumīnija profils, kas pasargā konstrukciju no tiešas ārējās vides agresīvas iedarbības (mitrums, temperatūru svārstības, putekļi). Visa konstrukcija ir noblīvēta, atstājot tikai nelielu gaisa plūsmu stikla falces jeb malas vēdināšanai. Stikla paketes iebūves dziļums ārpusē ir 25mm, bet telpas pusē 20mm. Paketes biezums ir 48mm. Loga ietekme uz ēkas energobilanci Veidojot loga energobilanci, jāņem vērā ne tikai siltuma zudumi caur konstrukciju, bet jāatceras, ka logi ir vienīgie ēkas elementi, kas darbojas kā saules enerģijas kolektori. To nevar nodrošināt sienas, kaut arī tām ir labāka siltuma izolācijas spēja. Tā Vācijas koksnes izpētes sabiedrības Koka būvniecības attīstības apvienības pētījums liecina, ka ēkas apsildē izmantojamās siltumenerģijas daudzums, ko iegūst caur logiem, ir 43%, bet transmisijas siltuma patēriņš 26% un patērētais apkures siltums 31%. Kamēr caur pārējām būvkonstrukcijām siltuma uzkrāšana praktiski nenotiek. "Arbo", SIA Kustes dambis 32, Ventspils, LV 3601 Tālr. 63626109 Fakss 63624518 E-pasts: arbo@arbo.lv www.arbo.lv Komercinformācija

Nedēļas tēma

Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi

Par elektroinstalāciju ikdienā reti aizdomājamies. Šis jautājums kļūst aktuāls vien tādos brīžos, kad pamanām problēmas, piemēram, elektroapgādes traucējumus, bojātus vadus, vai radušās citas neērtības, kas var radīt nopietnus apdraudējuma riskus. Kāpēc elektroinstalācijas drošība ir svarīga ikvienam?

Aktuālie piedāvājumi

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”.