Arco Real Estate nekustamā īpašuma tirgus vērtējums
Nekustamā īpašuma tirgū izmaiņas pircēju attieksmē Cenu izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū 2007. gada pirmajā pusē nav bijušas fundamentālas, taču tirgu kopumā ietekmējuši vairāki faktori, tostarp valsts inflācijas apkarošanas plāna ietekme. Notikušas izmaiņas arī pircēju attieksmē un spekulantu darījumos, norāda Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits. Vislielākā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju bija diviem faktoriem: darba atalgojums ir sasniedzis darba patieso vērtību, kā arī tas, ka beidzot ir sabalansēts pieprasījums un piedāvājums, stabilizējot tirgu. Pretēji izplatītajam viedoklim vismazākā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu šogad bijusi Saeimas pieņemtajiem likumu grozījumiem saistībā ar inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz būtiskas izmaiņas fizisku personu darījumos ar nekustamo īpašumu. 2007.gada otrajā ceturksnī aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū samazinājusies, to tradicionāli ietekmē arī sezonalitāte. Taču liela nozīme ir psiholoģiskajiem aspektiem - īslaicīgai neskaidrībai par tirgus attīstības iespējām, uzsver A. Šmits. Turklāt aktivitātes samazinājums sakrīt arī ar prognozēto nekustamā īpašuma cenu stabilizācijas posmu. Raksturīgs, ka nekustamā īpašuma pircēji kļūst arvien prasīgāki – ņemot vērā aizvien pieaugošo piedāvājumu mājokļu tirgū, iedzīvotāji izvēlas projektus, kur iespējams novietot vismaz vienu automašīnu, norāda Arco Real Estate padomes priekšsēdētājs Viktors Savins. Līdz šim jaunie projekti tirgū bijuši veiksmīgi, taču, pieaugot piedāvājuma diferenciācijai, iespējama atsevišķu projektu neveiksme, piemēram, vietās ar zemu infrastruktūras attīstības līmeni, kā arī projektos, kuru būvniecība attīstītājiem izmaksā vairāk nekā vidēji tirgū. Pieaugot konkurencei, iespējams, pieaugs apsaimniekošanas loma, īpaši sērijveida mājokļu iegādes gadījumā, un mājokļu apsaimniekošanas kvalitāte vai tās trūkums tieši ietekmēs mājokļu cenas. Aktivitātei mazinoties, pārdevēji nosaka jauno mājokļa cenu tuvāk reālajai pieprasījuma cenai, lai gan atsevišķi pārdevēji saglabā piedāvājuma cenas ievērojami virs vidējā tirgus cenu līmeņa, ko var izskaidrot tikai ar cerību uz tirgus cenu līmeņa strauju pieaugumu. Atsevišķos gadījumos tirgū nonāk īpašumi arī par ātrās realizācijas cenu (70–85% no vidējā cenu līmeņa), kas tiek realizēti pāris dienu laikā. Līdz 2007. gada aprīlim mājokļu cenu līmeņa izmaiņas noteica jau tradicionālie faktori, kas pēc inerces veicināja cenu līmeņa pieaugumu, ieskaitot arī inflācijas lomu šajos procesos. Tomēr pēc straujā sērijveida dzīvokļu cenu pieauguma Rīgā šobrīd tirgū vērojams apjukums, pārdevēji nosaka cenas, balstoties uz arvien subjektīvākiem apsvērumiem. Tāpēc piedāvājumu cenu atšķirība palielinās. Spekulatīvu darījumu īpatsvars samazinās, īpaši darbībā ar jaunajiem mājokļiem. Tas saistāms ar pieaugušajām izmaksām īpašuma iegādei un uzturēšanai, kā arī ar ienesīguma samazināšanos. Tomēr A. Šmits prognozē, ka spekulatīvie darījumi turpināsies, tostarp arī jauno mājokļu tirgū, jo ierobežota kredītiestāžu līdzfinansējuma gadījumā attīstītāji sākotnēji mājokļus, iespējams, piedāvās par cenu, kas zemāka par vidējo attiecīgajiem īpašumiem.
