Arhitekta birojs privātmājā

Situācija maina cilvēkus un pat profesionālo attieksmi, kurai gan tikpat stoiski kā granītam vajadzētu nepakļauties ārējiem apstākļiem… Pirms pāris gadiem Aigars Vilnīts kā mājas birojā strādājošs arhitekts, kas neīrē telpas vismaz Rīgas centra perifērijā, nereti sastapās ar, maigi izsakoties, izbrīnītu kolēģu attieksmi. Šobrīd tie paši, kas brīnījās, attapušies situācijā, kas biroju liek pārcelt uz mājām, un taujā šajā ziņā pieredzējušam kolēģim pēc padoma: kā tas ir strādāt zem tā paša jumta, kur dzīvo; kā būtu jāorganizē vide, lai tā iedvesmotu darbam; kā organizēt pašam sevi, lai galu galā piespiestos piecelties no omulīgā brokastu galda un pārsēsties pie darba galda biroja telpā? Padomi krāti desmit gadu garumā. Sākotnējās šaubas par darbības modeli vienatnē pamazām transformējušās par organisku dzīves stilu, pulcējot savā nosacītajā komandā līdzīgi domājošus būvprojektu inženiersadaļu projektētājus. Speciālistu savstarpējo saziņu un koordināciju mūsdienās pilnībā nodrošinot mobilais telefons un e–pasts, kas ļauj veiksmīgi vadīt lielāku un mazāku objektu realizāciju, sākot no projektēšanas un beidzot ar pieņemšanu ekspluatācijā. Jā, sabiedriski megaprojekti šādi nav vadāmi – kas arī nekad nav bijis Aigara Vilnīša mērķis, bet viesu mājas, nelielas viesnīcas, modernas un apjomīgas privātmājas, nelielas daudzdzīvokļu ēkas ir realizējamas nepieciešamajā kvalitātē un termiņos. Kādas ir priekšrocības arhitektam ar biroju mājās? Pastāv iespēja ekonomēt finanses visās izmaksu pozīcijās – īre, degvielas tēriņi līdz birojam un atpakaļ, jāmaksā tikai viens rēķins katram ārējo pakalpojumu sniedzējam (gāze, elektrība, internets, TV, telefons), pastāv iespēja ekonomēt emocionālo enerģiju, neatkarīgi izvēloties katras dienas komunikāciju partneri. Ja mājas birojam ir izveidota no ģimenes apdzīvojamās telpas nodalīta ieeja, trūkumu arhitekta darbam mājās nav. Tiek saglabāts gan nepieciešamais oficiālais distancēšanās līmenis, gan arī kā pievienotā vērtība klientiem tiek sniegta tikai mājām piemītošā materiāli netveramā noskaņa. Tas, neapšaubāmi, daudzus klientus atver: ja jau arhitekts pats sev mācējis izveidot funkcionālu, ērtu, modernu dzīves vidi un viņam pašam tur patīk dzīvot, tad šādam speciālistam drīkst!!! uzticēties.

Vilnīša projekts "pašam sev" ietver daudzlīmeņu apjomu, kopskaitā tie ir astoņi, lai gan oficiālais stāvu skaits ir tikai divi. Daudzo līmeņu esamību noteikusi nepateicīgā grunts, kas pagraba stāvu lika pacelt virs zemes līmeņa, attiecīgi tālāk ietekmējot visas ēkas telpu un āra terases novietojumu. Telpu līmeņu starpību kompensējuši ergonomiskās kāpnes un pakāpieni. Norādes par līmeņu atšķirībām daļēji lasāmas fasādes krāsojumā un logailu izvietojumā. Ēka nešmauc skatītāju. Tā patiešām ir no koka, kā tas piedienētos visai Jūrmalas apbūvei. Konstruktīvo ēkas saturu veido koka stāvbūve; ar būvnieciskām viltībām rasta iespēja izveidot ļoti garus koka pārseguma laidumus (vairāk nekā 6–7 metri), nevis tos balstot, bet iekarinot. Jumta segumam izmantotā plēstā koka skaida būs gana laba vismaz 20 gadus, arī interjera dominante ir koka faktūra. Varētu izklausīties, ka koka par daudz, taču koks ir pārdomāti atšķaidīts ar citiem materiāliem, plānojumā arhitekts vairījies no lielām, homogēnām sienas plaknēm, tāpēc kopumā iekštelpas atstāj samērā dzīvespriecīgu iespaidu. Blīvais Jūrmalas priežu mežs ir turpat vien apkārt, bet par dienasgaismas trūkumu nevar sūdzēties nevienā telpā. Racionāli rodot īsto vietu ēkai teritorijā, kas vēsturiski bija izveidojusies ap 20. gadsimta 30. gados celtu mazu mājiņu, un nevairoties no plašiem un daudziem logiem ne vien fasādē, bet arī jumta daļā, dienas gaisma iekšā ieplūst maksimālā apjomā. Slēģi paredzēti karstajam vasaras laikam – lai saules pusē neuzkarsētu telpas. Globālo klimata izmaiņu dēļ pagājušajā vasarā karstas gan bija vien pāris dienas. Mūsdienīgajā ekomāju grupā tā būtu ierakstāma apkures – zemes siltumsūkņa – dēļ, turklāt tas izdarīts vēl tālajos laikos, kad runas par zaļo dzīves veidu nebija tik populāras.

Pirmais stāvs ir plašs, gaišs apjoms, kura dalījumu divās zonās – virtuve un dzīvojamā istaba – noteikusi pagraba izbūve un attiecīgi līmeņu atšķirības. Virtuve novietota augstāk, tāpēc pie ēdamgalda sēdošie ar patiku var pārlūkot tuvējo apkārtni. Šī iezīme jāuzsver kā pamatīgs ieguvums un labas prakses piemērs, izmantojams citos privātmāju projektos. Kā vienmēr – lai cik laba ideja, gala etapā to vērtē pēc izpildījuma kvalitātes. Viesistabas kamīnam, kas mūrēts no ķieģeļiem un Kalnciema dolomīta, ir palaimējies ar meistariem, jo vilkme ir neticami laba kā jaukā laikā, tā lietainā un desmit gadu kurināšana kamīna fasādē nav atstājusi pat minimālus kvēpu nosēdumus. Otrā stāva plānojums – kā jau tradicionālā ģimenes mājā – ietver guļamistabas, bērnu istabas, sanmezglu, vēl citas telpas, kūts trepes, kas ved uz neapdzīvotiem bēniņiem ar potenciālu tos izbūvēt par dzīvojamām telpām. Koplietošanas un dažas suverēnās telpas izgaismo fasādes un arī jumta logi.

Par garāžaugšu vietējā mājas slengā dēvētais birojs daiļrunīgo nosaukumu ieguvis atrašanās vietas dēļ. Pie arhitekta var iekļūt no privātmājas otrā stāva koplietošanas telpām, bet speciāli klientiem izbūvēta atsevišķa ieeja un metāla kāpnes gar fasādi uz otro stāvu. Birojam līdzās ir neliels sanmezgls, lai klientiem nebūtu jāizmanto ģimenes vannas istaba, un tā apmeklētājiem arhitekta ģimenes privātā dzīves telpa nav jāšķērso. Birojs sastāv no vienas, pietiekami plašas telpas ar visu darbam un estētiskai uztverei nepieciešamo. Darba galds un grāmatu plaukts, lai cik neticami skanētu, izgatavoti pēc pasūtījuma – bez nevienas naglas un skrūves, tikai ar bezdelīgastes savienojumiem. Pilnkoka grāmatplaukts sver 300 kilogramus un saliktā veidā nav diez ko bīdāms.

Arhitekta mājas birojs ir pašpietiekams, labi izolēts no ikdienas sadzīves un aprīkots ar labu ainavisko skatu pa logu. Vilnītis, uz realizēto projektu nolūkojoties no gadu distances, ir gatavs pateikt tieši to, kas daudziem kolēģiem no laika distances kalpo kā paškritikas latiņa saviem objektiem – projekts nav morāli novecojis, jo arī tagad būtu izstrādāts gandrīz analogi, visticamāk, siltinājumu no minerālvates mainot uz ekovati un varbūt citādi veidojot koka detaļas.

Jūrmala, Vaivari. Arhitektūras projekta autors, būvdarbu vadītājs, interjera iekārtojuma autors, privātmājas īpašnieks – arhitekts Aigars Vilnītis. Platība – 300 m2, stāvu skaits – 2, teritorijas platība – 1 ha. Ēkai ir divas funkcijas – dzīvojamā vide ģimenei un arhitekta birojs. Privātmājas būvniecības laiks 1999. –2000. gads, atsevišķa biroja izbūve ēkas vienā spārnā – 2006. gads. TEKSTS AGRITA LŪSE, MĀKSLAS VĒSTURNIECE FOTO ANDRIS TONE Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.87

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Sākusies Jorģa Zemitāna tilta pārbūve

Šonedēļ sākušies Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi. Būvdarbu zonas aprīkošana ar atbilstošām ceļa zīmēm, ceļa horizontālo apzīmējumu un norobežojošajiem elementiem notiek pakāpeniski, tādēļ sākuma periodā sastrēguma stundās satiksmi regulēs satiksmes regulētāji.

Izstāsti Latvijai

BIOVIDE: Pielaiko telpu, māju, dārzu

BIOVIDE izbūves darbus veic jau 10 gadus. Jebkurai situācijai spēj atrast risinājumu. Augsti gruntsūdeņi vai šaura teritorija BIOVIDEI nav šķērslis.

Arhitekta birojs privātmājā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri