Arhitektu kolēģija: LU Dabaszinātņu centra projektā jāpiestrādā pie vizuālā risinājuma
Topošā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskā centra projektā būtu jāpiestrādā pie ēkas vizuālā risinājuma, kā arī zemesgabala, uz kura līdz 2023.gadam tiks uzcelts viss LU komplekss, jau attīstot pirmo kārtu, ir nepieciešams stingri iezīmēt robežas, kurās atradīsies nākamo kārtu objekti, iesaka Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija.
Izskatot LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra skiču projektu, ko izstrādājis birojs SIA "Sestais stils", arhitekta kolēģijā diskusijas izraisīja vizuālais tēls, ko arhitekts Andis Sīlis nodēvēja par "izdekorētu kasti".
"Mums ir jāapspriež arhitektūra, bet es te neredzu, ko apspriest. Tā ir tikai "izdekorēta kaste" un tam, kā viņu dekorē, ar arhitektūru ir mazs sakars," uzsvēra Sīlis.
"Sestais stils" pārstāve arhitekte Vita Polkovņikova oponēja, ka ēkas forma ir pakļauta tās funkcijām, jo ēkā tiks izvietotas daudzas laboratorijas. "Tā būtībā ir rūpnieciska ēka, jo laboratorijām, lai izvietotu specifisko aprīkojumu, nepieciešams 3,8 metru griestu augstums. Izpētījām Tartu universitātes pieredzi, kur laboratoriju ēkai ir lielformāta logi, bet igauņu kolēģi brīdināja nepieļaut šo pašu kļūdu, jo laboratoriju specifiskā aprīkojuma dēļ skats caur lielajiem logiem no ārpuses nav vizuāli pievilcīgs," skaidroja Polkovņikova.
Viņa arī sacīja, ka tika meklēti dažādi risinājumi tik specifiskas ēkas fasādei un izvēlētais risinājums ir kā vertikālas āra žalūzijas, savukārt zem tām ir trīsstūrveida laukumu krāsojums, kas rada dinamiku.
"Tā tomēr ir kaste. Arī rūpnīcas var uztaisīt skaistas, arī kasti var uztaisīt ģeniālu," nepiekrita Sīlis. Savukārt arhitekts Andris Kronbergs sacīja, ka kompaktums ir pozitīvs un iespējama izteiksmes līdzekļu minimizēšana līdz laboratorijas rakstura ēkai, kurai nav nekā lieka.
Pilsētas arhitekta kolēģija bija vienisprātis, ka, realizējot LU pilsētiņas projekta pirmo kārtu, stingri jānosaka un jāiezīmē nākamajās kārtās paredzēto celtņu robežas, ņemot vērā to, ka katrai nākamajai kārtai būs atsevišķs konkurss un, visticamāk, ka katru nākamo ēku projektēs cits arhitektu birojs.
"Tas ir būtiski, lai katram nākamajam projektētājam jau tagad stingri norādītu ligzdiņu, kurā tam būs jāsēž un jāattīstās. Pretējā gadījumā šis komplekss nekad nerealizēsies tā, lai tas varētu jēdzīgi funkcionēt," uzskata Kronbergs.
Kolēģijā arī izraisījās diskusijas, vai, realizējot pirmo kārtu, nepieciešama visa zemesgabala labiekārtošana, ja pēc pāris gadiem uz tā atkal notiks būvniecība.
Polkovņikova uzsvēra, ka LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra arhitektūras plānošanas uzdevumā ir prasīta visas teritorijas labiekārtošana. "Nekādi pārmērīgi tēriņi nav paredzēti, zemesgabala dienvidu daļā paredzēts iesēt graudzāles, bet ziemeļu daļā izveidot pagaidu autostāvvietu," sacīja Polkovņikova.
LU kompleksa apbūvi paredzēts realizēt piecās kārtās. Pirmajā kārtā 2014.gadā tiks uzbūvēts Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Jelgavas ielā 1a, otrajā kārtā - Humanitāro zinātņu akadēmiskais centrs 2016.gadā. Trešajā kārtā 2018.gadā paredzēts uzbūvēt studentu servisa centru, ēdnīcu un rekreācijas centru, kā arī dienesta viesnīcas. 2010.gadā ceturtajā kārtā ieplānots uzbūvēt Sociālo zinātņu akadēmisko centru. Kompleksu pilnībā pabeigt plānots 2023.gadā.
Jau ziņots, ka par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirto 22 miljonu latu finansējumu Torņakalnā plānots celt LU Dabaszinātņu centru, kurā atrastos telpas Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, kā arī Bioloģijas fakultātei. Dabaszinātņu centrs vispirms tiek celts tāpēc, ka ERAF ar savu finansējumu pirmkārt vēlējies atbalstīt eksaktās studiju jomas. Patlaban vairākas dabaszinātņu fakultātes atrodas telpās, kas ierobežo attīstības iespējas un nav piemērotas modernām laboratorijām, jo ēkas ir samērā nelielas un tās savulaik nav celtas studiju vajadzībām.
Jauno Dabaszinātņu centru paredzēts celt tā, lai tiktu taupīti resursi, auditorijas un laboratorijas tajā varētu izmantot visu dabaszinātņu nozaru studenti. Tādējādi tās tiks pilnībā noslogotas, kas patlaban fakultāšu izkliedētības dēļ nav iespējams. Viena auditorija būs paredzēta 400 klausītājiem, tā ka tajā varēs organizēt lielus pasākumus un plaši apmeklētas lekcijas.
Tiks ierīkotas arī patstāvīgā darba telpas studentiem un laboratorijas telpas. Par projekta līdzekļiem pirks arī nepieciešamo aprīkojumu.
Laboratorijas tiks aprīkotas tā, lai tās varētu izmantot gan vispārēju dabaszinātnēm nepieciešamu zināšanu gūšanai, gan dažādu tēmu padziļinātai izpētei. Piemēram, lai veiktu pētījumus maģistra darbu izstrādei, bieži vien vajadzīga sarežģītāka, uz pētniecību orientēta aparatūra. Tad nu iecerēts, ka jaunajā centrā tāda būs pieejama. Tāpat pirks dažādus reaģentus un citus laboratorijā nepieciešamos materiālus, kā arī aprīkojumu lauka darbiem, piemēram, ģeoloģiskai izpētei.
Plānots iekārtot arī bibliotēku, aprīkot to ar datortehniku. Centra būvniecībai iecerēts tērēt nepilnus 15 miljonus latu, bet 5,2 miljonus izlietos iekārtu un aprīkojuma iegādei, pusmiljonu latu maksās bibliotēkas modernizēšana.
Iecerēts, ka jaunais Dabaszinātņu centrs būs gatavs 2014.gada septembrī - laikā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Rīga, 2.sept., NOZARE.LV.
