Arhitektūras eksporta potenciāls ir attīstības valstu un Āzijas tirgos
Latvijas arhitektūras eksporta perspektīvākie virzieni varētu būt attīstības valstu, Austrumāzijas, Dienvidaustrumāzijas, naftas ieguves valstu tirgi, kā arī tās valstis, kurās Latvijas arhitektu sniegums ir pazīstams jau vēsturiski, šodien diskusijā "Latvijas arhitektūras eksporta potenciāls: izaicinājumi un iespējas" sacīja Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes loceklis un Eksporta komitejas vadītājs Visvaldis Sarma.
"Šajās valstīs ir milzīgs potenciāls, un uz tām centīsimies orientēties, apzinoties, ka nevaram aptvert visu pasauli," skaidroja Sarma.
Viņš sacīja, ka LAS negrasās eksportēt arhitektūras produktu, jo to negatavo, taču LAS uzdevums ir palīdzēt Latvijas arhitektiem veidot eksporta ceļu un izprast spēles nosacījumus pasaulē, abstrahējoties no radošuma.
Arhitektūrai piemīt augsta ieguldījumu ekonomiskā atdeve, augsta pievienotā vērtība, tā veicina valsts tēla veidošanu un atpazīstamu, kā arī ir reintegrācijas līdzeklis, norādīja Sarma.
"Tāpēc LAS uzdevumi ir sniegt informāciju par prasībām un iespējām pasaules tirgos, informāciju par šiem tirgiem, uzlabot piekļuvi finanšu atbalsta programmām, kā arī iniciēt jaunas finanšu atbalsta programmas. Tāpat ir jānodrošina arhitektūras kā produkta identifikācijas atbilstība Eiropas līmenim. Arhitektūra pārdod klientu sapņus, bet Eiropā eksistē noteikti standarti, kā šos sapņus pasniegt un iesaiņot," norādīja Sarma.
Viņš piebilda, ka jāorganizē arī apmācību cikls par produkta identifikāciju, jo tad, ja neesam iemācījušies arhitektūru kā produktu definēt vietējā tirgū, tad ar to neko nevarēs iesākt arī ārējos tirgos. Tāpat ir uzdevums veidot radošo nozaru pārstāvniecības ārvalstīs, sākotnēji kā atsevišķu radošo nozaru, ieskaitot arhitektūras, atašeju pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām ārvalstīs.
"Arhitektūras pakalpojumu eksports nozīmē daudzu mājasdarbu izdarīšanu - ir jāsaprot, kā strādā tirgi, kas jāizdara jau savā birojā. Kamēr arhitekti vēl meklē ceļus uz eksporta tirgiem, tikmēr būvnieki, logu un durvju ražotāji jau ir prom," diskusijā sacīja arhitektu biroja "1 PLUS 1" arhitekts un dizainers Mārtiņš Pīlēns.
Viņš skaidroja, ka arhitektiem, strādājot ārvalstu tirgos, jābūt gataviem uz to, ka reizi nedēļā notiks būvsapulces, līdz ar to tirgus ierobežo lidojumu ģeogrāfija. LAS būtu jāmēģina slēgt korporatīvos līgumus ar "airBaltic", viesnīcu ķēdēm un autonomām, jo tas atvieglotu arhitektiem nokļūšanu līdz klientiem, uzskata Pīlēns.
"Arhitektu birojiem, kas vēlas strādāt ārvalstīs, jāalgo eksporta projektu lietvedis, lai viss, kas sapulcēs tiek izrunāts, tiktu piefiksēts un arī ievērots. Tāpat jāņem vērā, ka ārvalstīs arhitekti ir juridiskas personas, kurām nepieciešama arī profesionālās atbildības apdrošināšana un jāapzinās sava finansiālā atbildība, jo visas arhitekta kļūdas apmaksā arhitektu birojs," skaidroja Pīlēns.
Arhitekts skaidroja, ka arī uz vietas Latvijā arhitektu birojiem katru brīdi ir jābūt gataviem pieņemt jaunu klientu - jābūt vienmēr gatavam darbu portfolio, apmācītam personālam, jāpārzina līgumu slēgšanas nianses.
"Pieturoties pie viedokļa, ka arhitekti ir mākslinieki, kuri nespēj pielāgoties tirgus apstākļiem, eksporta tirgos neko neizdosies panākt," uzsvēra Pīlēns.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas arhitektiem, kas vēlas strādāt eksporta tirgos, būtu jāpiedalās Venēcijas biennālēs, jo tas ir galvenais virziens, caur kuru var izkļūt Eiropas tirgū.
Savukārt biedrības "Passive House Latvia" valdes loceklis Krišjānis Kalnciems diskusijā norādīja, ka pasaules tirgos Latvija var ielauzties tikai ar ilgtspējīgas un energoefektīvas būvniecības piedāvājumu un arhitektūras eksports ir tikai komponente no ilgtspējīgas būvniecības eksporta.
"Ko mēs nevaram eksportēt? Nevaram eksportēt bezgalīgu, kļūdainu un neefektīvu būvniecības piedāvājumu, nevaram iet uz eksporta tirgiem ar ēkām, kas nav energoefektīvas un ilgtspējīgas. Ko varam eksportēt? Klientam skaidri saprotamas vērtības, zemas ēkas lietošanas kopējās izmaksas," sacīja Kalnciems.
Viņš piebilda, ka eksporta atslēga ir pilns servisa pakalpojums, kas ietver energoauditu, inženiertehniskos risinājumus, arhitektūru, būvniecību, juridisko bāzi un finanšu pakalpojumus, ko var nodrošināt tikai visu šo pakalpojumu sniedzēju apvienošanās klasterī.
Rīga, 23.apr., NOZARE.LV.
Visvaldis Sarma/ Foto: Ieva Čīka/ LETA
