Ārpus pilsētām un ciemiem nevarēs veidot apdzīvotas vietas bez infrastruktūras
Problēmas ar infrastruktūru īpaši aktuālas ir "treknajos gados" tapušajos apbūves projektos, kad visai izplatīta parādība bija "pļavu ciemati", kuros apbūves gabali tika veidoti, nenodrošinot tos ar infrastruktūru un komunikācijām.
Ministrija teritorijas plānošanas noteikumos piedāvā noteikt vienotu funkcionālo zonu iedalījumu, lai pašvaldība būves apbūves noteikumos varētu izvēlēties teritorijas atļautās izmantošanas tikai no konkrēta saraksta. Iecerēts, ka līdz ar to neveidosies situācija, ka, piemēram, teritorijā, kurai ir noteikta mežsaimnieciska izmantošana, ir atļauta arī cita neraksturīga izmantošana, piemēram, dzīvojamo māju būvniecība.
VARAM plāno noteikt, ka tikai urbānajās teritorijās var noteikt tādas funkcionālās zonas kā savrupmāju apbūves teritorijas, mazstāvu dzīvojamās teritorijas, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas un jauktas centru apbūves teritorijas. Kā skaidro ministrija, šāds regulējums palīdzēs novērst situācijas, kad ārpus pilsētām un ciemiem bez nepieciešamās infrastruktūras tiek veidotas dzīvojamās teritorijas.
Gadījumos, ja pašvaldības lauku teritorijai nebūs noteikts zonējums, teritorijas atļauto izmantošanu noteiks saskaņā ar aktualizētas topogrāfiskās kartes mēroga 1:10000 informāciju, atbilstoši vairākām funkcionālajām zonām - mežu teritorijas, lauksaimniecības teritorijas un ūdeņu teritorijas.
Noteikumos arī būs definētas prasības atsevišķu teritoriju plānošanai un izmantošanai - jaunu ciemu un pilsētu veidošanai, lauku teritoriju plānošanai, ģimenes dārziņu un vasarnīcu teritoriju plānošanai un pārveidošanai par dzīvojamām teritorijām, kā arī ir prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai.
Piemēram, noteikumos minēts, ka ārpus urbānām teritorijām ir aizliegts veidot jaunu, kompleksu dzīvojamās apbūves teritoriju. Plānojot jaunu ciematu vai pilsētu, ir jāparedz iespēja iedzīvotājiem saņemt vismaz minimālo pakalpojumu klāstu, proti, pieeju pirmsskolas un pamatskolas izglītībai, veselības un sociālai aprūpei, kā arī ikdienā nepieciešamām pārtikas precēm.
Tāpat pašvaldībai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā būs jāietver transporta attīstības plāns, kurā jāparāda apdzīvojums vai funkcionālais zonējums, esošie un plānotie autoceļi un ielas, pašvaldības autoceļu pieslēgumu vietu pie valsts autoceļu tīkla shematisks izvietojums, sabiedriskā transporta shēma ar pieturvietām un apkalpošanas zonām, stacijas, lidlauki, ostas.
Noteikumi regulē, ka, plānojot un veidojot vidi, ir jāievēro līdzvērtīgu iespēju princips, kas paredz iespēju visiem sabiedrības locekļiem pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, nodrošinot līdzvērtīgu pieejamību transporta infrastruktūrai, ārtelpai, mājokļiem, mācību un ārstniecības iestādēm, darbavietām, kultūras, sporta, atpūtas un citiem objektiem, kā arī informācijas, sakaru, elektroniskajiem un citiem pakalpojumiem.
Rīga, 10.okt., LETA.
Foto: Pilseta24.lv
2012.gada 10.oktobrī
