19. Arvīda mājas diena. Šaušalīga skabarga
Iepriekš biju savedis tikai jumta materiālus, bet nu jumts jau ir gatavs, un pēc apmēram nedēļu lielas pauzes (meistari gribēja strādāt citā objektā) viņi grib pabeigt starpsienu un ķerties pie grīdām un griestiem. Līdz tam laikam, kad viņi atsāks darbu, varu uztaisīt divus reisus, vedot kokus ar savu vieglo auto piektdienās pēcpusdienā pēc darba vai sestdienās no rīta pa ceļam no Rīgas dzīvokļa uz saviem laukiem. Esmu pārliecinājies, ka tas ir izdevīgāk nekā nofraktēt speciālu transportlīdzekli, - ja vien nav jāved ļoti gari vai ļoti smagi kokmateriāli. Brusas un dēļus uzkrauju uz mašīnas jumta un aizvedu, tā ka vismaz papildizdevumi transportam atkrīt. Tā darīju arī šoreiz. Piektdienas pievakarē piebraucu pie kokzāģētavas, kur parasti ņemu materiālus, un viss notika, ka vienmēr – koki jau iepriekš bija pasūtīti un sazāģēti, vajadzēja tikai samaksāt un uzkraut uz jumta. Taču nez kā bija gadījies, ka man mašīnā neatradās darba cimdi un biju spiests materiālus kraut plikām rokām. Sakrāvu gan, taču delnā ierāvu pamatīgu skabargu. Sākumā tai nepievērsu uzmanību – gribējās ātrāk tikt ar kraušanu galā. It kā arī pārlieku nesāpēja, tāpēc sēdos vien mašīnā un braucu prom. Kad nonācu galā, jutu skabargu diezgan stingri, taču atkal tai daudz uzmanības nepievērsu, jo bija taču jāizkrauj materiāli. Kad darbs bija padarīts, saucu palīgā sievu – savu gandrīz profesionālo skabargu vilcēju, taču šoreiz viņai kaut kā neveicās ar izvilkšanu. Ar visām tām kraušanām skabargu biju iestūmis tik dziļi delnā, ka nebija redzams tās galiņš. Teicu, lai sieva griež ādu pušu un sameklē to sasodīto koka gabalu, taču viņa atteicās, - dūša neatļaujot griezt dzīvā miesā ar nazi. Pa to laiku sadurtā vieta bija sapampusi, delnā bija izveidojies ciets puns, un es vairs neko ar labo roku nevarēju strādāt. Vietējā ambulance sestdienās nestrādā, bet triekties uz Rīgu tāda sīkuma dēļ arī negribējās. Tā palika līdz pirmdienas rītam, kad beidzot tiku pie dakteriem. Roka bija ne tikai sāpīga, bet arī karsta. Biju ne pa jokam nobijies. Ārsts pateica, ka patiešām ar šo skabargu nekādi joki nav, un grieza punu pušu, lai izvilktu šo svešķermeni laukā. Kaut ko arī izvilka (es gan neskatījos, bija tā kā nelabi no tā visa), taču pateica, ka punā vēl veidosies strutas, tāpēc pušums visu laiku jātur vaļā, lai strutas var izvilkties ārā. Ielika pušumā tādu kā drenas caurulīti un lika smērēt pušumu ar Višņevska balzamisko linimentu (smalks nosaukums, bet tā pati Višņevska ziede, ko lietoju bērnībā pušumu ārstēšanai, vien ir). Šī dakterēšana maksāja 36 latus - vizīte pie ārsta 16 lati, 13 lati par 40 sekunžu darbu, izvelkot svešķermeni, un 7 lati par pārsiešanu! Pēc tam es visu kārtīgi izdarīju, kā ārsts lika, taču brūce trešajā dienā bija aizvilkusies ciet un atkal bija puns. Vēlreiz devos pie ārsta, un atkal tika griezts un tīrīts. Par to samaksāju vēl 7 latus. Izrādījās, ka pirmajā operācijā nebija izņemta visa skabarga, kaut kāds gabals bija palicis miesā – tāpēc roka nekļuva un nekļuva labāka. Tikai pēc divām nedēļām roka bija kārtībā. Izmaksu tabula sakārtota divās lappusēs. Zem tabulas ir lappušu numuriņi - uzklikšķiniet vajadzīgo! {TABLE ID=tabula_arvida_maja19 PAGESIZE=20 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext}
