3.Arvīda mājas celšanas diena. Kādā mājiņā gribam dzīvot?
Kad saraksti bija aizpildīti, salikām abus papīrus kopā un bez jebkādiem strīdiem izsvītrojām katrs no sava saraksta ārā to, kas galīgi nepatika otram. Apskatījām, kas ir palicis pāri, un atzinām, ka rezultāts varētu būt diezgan labs. Tātad, saskaņā ar mūsu abu rakstisko vienošanos, būvēsim māju, kurā būs viena 25 m2 liela dzīvojamā istaba (vienlaikus guļamistaba, virtuve, ēdamistaba un viesistaba – to laikam sauc par studijas tipa mājokli!) Būs arī apjumta terasīte, lai ir, kur karstā laikā no saules patverties vai paslēpties no lietus un vēja. To taču neieskaitīs mājas platībā, vai ne? Gribam uz šiem pašiem pamatiem uztaisīt arī saimniecības telpu, kur novietosim dārza un mājas inventāru un citas saimniecībā nepieciešamas lietas, kam nav jāatrodas dzīvojamā istabā. Saimniecības telpa būs ar ieeju no terases, bet man tā jāizprojektē tā, lai šo glabātavu nepieskaita kā mājas platību. Vēl būs galva jāpalauza, kā to izdarīt, lai varasvīri no būvvaldes vai pagasta "nepiešuj bumbas" par nelikumīgu celtniecību. Tam visam jānovietojas uz 6,4 x 6,7 m liela pamatu laukuma, kurš jau ir gandrīz gatavs.. Nevaru iedomāties dzīvot kaut kādā karkasa būdā, kas no visām pusēm apvilkta ar plēvi, tāpēc ir nolemts, ka sienas būvēsim no gāzbetona blokiem. Ņemsim Aerock blokus, lai būvēšana ātrāk iet uz priekšu un lai nav jāņemas ar papildsiltināšanu. Apdarināsim māju ar gatavām apdares plāksnēm – Minerit vai ko tamlīdzīgu, lai sienas īpaši nav jākopj un vai jāpārkrāso, kas mums vecumā var būt par grūtu. Ātri un labi! Apdares izvēle gan būs stipri atkarīga no mūsu finansēm – var gadīties, ka nesanāk tik lepni, kā domājam... Iekšpusē dzīvojamā istabā sienas apdarināsim ar rīģipsi, pēc tam – ar tapetēm. Būs lēti un labi. Tapetes var viegli nomainīt, ja kļūst netīras vai apnīk. Sienu starp dzīvojamo istabu un saimniecības telpu veidosim no koka karkasa ar minerālvates pildījumu, to nosegsim ar OSB plāksnēm, jo tās ir izturīgākas pret visāda veida bojājumiem un tām nekāda cita apdare vairs nav vajadzīga. Aiz sienas nebūs ārs, bet gan saimniecības telpa. Var uzskatīt, ka faktiski tur būs starpsiena, tāpēc plēvi uz vates neliksim (arī uz to ietaupīšu naudu). Ceru, ka OSB pasargās vati no samitrināšanās. Kaut arī neliela, tā tomēr būs īsta māja, tāpēc tai liksim divslīpju jumtu. Segums būs vienkāršs un lēts – Onduline viļņplāksnes. Tām it kā vajadzētu kalpot vismaz 15 gadus. Domāju, ka, ņemot vērā mūsu cienījamo vecumu un stipri nolietoto veselību, ar piecpadsmit gadiem pietiks. Bēniņi būs neapdzīvojami (auksti), lai gan vasarā tur varēs uzrāpties un, ja kāds atbrauks ciemos, varēs tur arī pārgulēt – telpa būs gana liela. To varēs izmantot arī kā retāk lietojamu mantu glabātavu (ja tādas mums uzradīsies). Pārsegumu siltināsim no augšas ar minerālvati (ja tagad pietrūks naudas, to varēs izdarīt nākamgad), virsū uzliksim parasto skaidu plātni, lai var staigāt. Abos galos būs pa nelielam lodziņam, lai bēniņi ir gaiši. Dzīvojamā istabā un saimniecības telpā grīdas būs no OSB, lai tā vairs ne ar ko nav jānosedz. Uz terases sākumā būs betona grīda. Ja būs nauda, vēlāk to noflīzēsim. Saimniecības ēka būs bez logiem. Dzīvojamā istabā būs plastmasas pakešlogi (mums nav aizspriedumu pret šādiem logiem). Tiem jābūt pietiekami lieliem, lai dienā nav jādedzina elektrība un lai var pārredzēt apkārtni, bet ne kā vitrīnām, jo tuvu mājai iet garām ceļš, un gluži kā uz skatuves dzīvot negribas, turklāt logi ir dārgāki nekā siena. Durvis būs no koka, bet varbūt tajās ieliksim stiklu, lai ir gaišāka istaba un lai var paskatīties laukā arī uz austrumu pusi, kur nebūs logu. Apkurei būs neliels kamīns vai metāla krāsns, tāpēc būs vajadzīgs metāla skurstenis. Tas tad arī apmēram viss. Tagad jāsāk to visu zīmēt uz papīra.
