7.diena. Pamati veseli, virspamati ar plaisām
Manus jau vairāk nekā desmit gadus vecos mājas pamatus nāksies pielāpīt, pirms uz tiem liks virsū blokus. Patiesībā jālabo tikai virspamati (cokols), pašiem pamatiem nekas nekaiš, tie ir stabili, nav ne šķībi, ne greizi, ne arī sadrupuši. Pamatus taisīju no dzelzsbetona blokiem – toreiz varēja vieglāk dabūt smago tehniku, kas atved blokus un ieliek tranšejā, arī zemes rakšanas tehnika bija turpat tuvumā. Šuves starp blokiem aiztaisīju un bloku virspusi noklāju ar cementa javu pats. Līdzināju šuves ar plikām rokām – citādi nepratu, – jēlus pirkstus toreiz uzrīvēju. Tagad domāju šo darbu, tāpat kā visas mājas celtniecību, atstāt profesionāļa ziņā. Reizē ar pamatu blokiem toreiz atvedu arī piecus akas grodus, taču aku tā arī neesmu izracis. Sākumā domāju to darīt pats, bet kaimiņi mani sabaidīja, ka tas var iznākt ellīgs darbs, jo ūdens te esot ļoti dziļi, dažās mājās esot pat 11 grodi. Vajadzēja sarunāt īstus aku racējus, bet tolaik kaut kā neizdevās atrast kaut cik pieņemamu variantu, arī ar naudu bija knapi, un pēc tam vairs nekas manā gruntsgabalā nenotika – gaidīju labākus laikus. Tas, ka nav akas, patiesībā ir smaga problēma. Sadzīves vajadzībām mēs vedam līdzi ūdeni no Rīgas, bet būvniecībai ūdens vajadzēs daudz. Tuvākajiem kaimiņiem ir artēziskais urbums. Kādreiz arī mēs ņēmām ūdeni no šīs urbuma, līdz mums pateica, ka viņi par ūdeni maksā naudu. Kaut kā neērti bija no viņiem vest ūdeni dod par velti, bet skaitītāju taču manis dēļ neviens neuzstādīs! Otram kaimiņam ir parasta grodu aka, bet ūdens tajā nav daudz, turklāt viņam ir liela saimniecība, četras govis, kas jādzirda. Palīdzību atradu pie trešā kaimiņa. Arī viņam akā knapi ar ūdeni, bet ir grāvis, no kura varēšot kādu bišķi iepumpēt - betonēšanai tas ūdens derēšot. Man no veciem laikiem ir piecas palielas plastmasas muciņas, ko divatā var iecelt un izcelt no mašīnas – ceru, ka ar tām varēs savest ūdeni mūrēšanai. Ja mūrēšanai betonu jauks ar maisītāju – un tā droši vien arī būs, tas neradīs nekādas tehniskas problēmas, jo manai mājai jau ir pievadīta elektrība. To paguvām vēl pirms desmit gadiem, kad par līnijas pievilkšanu vēl nebija jāmaksā tik traka nauda kā tagad. Pirms desmit gadiem biju paguvis visā mājas laukumā uzliet arī betonu grīdas pamatnei, uz tās bija doma likt siltinājumu. Biju sācis no silikāta ķieģeļiem mūrēt virspamatus, taču radās finansiālas grūtības, sabuntojās veselība, un darbu nācās pārtraukt. Viena mala palika neuzmūrēta, arī pārējām trim augšējās rindas nav gluži kārtībā. Sliktākais tas, ka uzbetonētā grīdas pamatne pa šiem gadiem bija sala pacilāta un vietām pat ielauzta, bet betons lūstot bija spiedis arī uz virspamatiem – tiem tagad vietām cauri iet vertikālas plaisas. Vai šī pamatne vairs būs derīga jaunajai mājai? Tā kā būvniecība bija atstāta novārtā, betona spraugās jau bija saaugusi zāle un pat kārkli. Tos, protams, visdrīzākajā laikā izdīrāsim laukā, bet tas gan būs traki, ja betons būs jālauž ārā! Kur es to drazu likšu?! Nezinu, cik nopietns remonts vajadzīgs arī saplaisājušajiem virspamatiem, bet tas nu gan ir skaidrs, ka bez mūrēšanas iztikt nevarēs. Neesmu izlēmis, vai virspamatus no ārpuses apmetīsim ar cementa javu, vai apšūsim ar kādu smukāku materiālu. Ja būs jāapmet, tad gan vajadzēs daudz cementa. Smiltis es atgādāju šurp jau pirms nedēļas, tagad mēģinu atvest pārējo, kas vajadzīgs mūrēšanai. Tuvējā būvmateriālu veikalā nopirku paleti silikāta ķieģeļu (240 gabali) – tie būs gan virspamatiem, gan terases stūra stabam. Paņēmu arī ruberoīda rulli, kas vajadzīgs sienu hidroizolācijai, un mastiku ruberoīda pielīmēšanai. Īsti nezināju, cik būs vajadzīgs cementa – uz labu laimi paņēmu četrus maisus. Varbūt vajadzēja nopirkt vairāk, bet drusku baidījos, vai cements nesabojāsies, ja to ātri nesamūrēs mājā un nāksies to kādu laiku uzglabāt gandrīz zem klajas debess – tikai pārsegtu ar polietilēna plēvi. Palaimējās ar transportu. Veikala vadītājs pateica kāda traktora īpašnieka telefonu, kurš varot par piečuku aizvest pirkumus uz manu mājvietu. Pieci lati par 4 km. Man tas šķita pieņemami, ar savu folksvāgenu, mašīnu nesalaužot, es to kravu nevarētu aizvest. Par laimi, traktors uzreiz arī bija dabūjams. Veikalam bija pacēlājs, ar to iekrāva manas preces traktora piekabē. Izkraut gan dabūju ar rokām, traktorists piepalīdzēja un par to paprasīja divus aliņus. Un tā šajā iepirkšanās tūrē esmu iztērējis 97,44 latus. Ceru, ka pamatu sakārtošanai ar to tad arī pietiks. Lielākās izmaksas, kā noprotu, būs par sienām. {TABLE ID=izmaksu_tabu_arvida_maja PAGESIZE=30 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext}
