Asfaltbetona un betona kontaktvirsmu defekti un to novēršana

50 no 250 tiltiem, kas Zviedrijā uzbūvēti pēc 1995. gada, ir sasaistes trūkumi starp blīvo mastikas segumu ar braucamo asfalta slāni un betonu. Tie izpaužas kā uzpūtumi asfalta segkārtā. Lielākoties tilti ir ar biezām betona plātnēm un platām un augstām sijām. Aizdomās tiek turēts betons, jo tajā laikā (kopš 1995. gada) mainīja tā sastāvu, lai uzlabotu stiprību un vides izturību, darot betonu blīvāku un necaurlaidīgāku. Uzpūtumi asfaltā Uzpūtumi ir pieaugoša problēma. Atvērti uzpūtumi rodas vietās, kur mastikas segumam ir salaidumi, papīra transportkārta mastikai nav kārtīgi noņemta, līmējot mastiku, virsma ir nevienādi sasildīta, betona kontaktvirsma plaisājusi, betonam ir minerālo pildvielu trūkums virskārtā, mitrums ieslēgts kontaktvirsmā un ir plāna braucamā asfalta virskārta. Tātad vaina meklējama darba kvalitātē, ko var novērst ar labāku kontroli, un arī blīvā betonā, kurā ir apgrūtināta mitruma kustība. {ABC_NEXT_ARTICLE ID=uzputumi_asfalta TEXT=[Tikai profesionāļiem: Ūdens un betona īpašības saistībā ar asfalta uzpūtumiem - kā tie rodas]} Negraujošas mērīšanas metodes IR (infrasarkanā) mērīšanas tehnika Lietojot IR kameru, var uzrādīt uzpūtumus to iesākumā – zem blīvās membrānas. Mērījumus veic pret saules sildīta asfalta seguma virspusi. Temperatūras variācijas seguma virsmā uzmēra. Siltākās vietas var nozīmēt iesākušos uzpūtumus. IR mērījums parāda momentāno stāvokli; mērīšana ar laika intervāliem rāda degradāciju. Vietas noteikšanai lieto GPS sistēmu, rezultātus analizē datorā. Sīkus uzpūtumus var atrast un salabot, taču bieza asfalta kārta apgrūtina temperatūras atšķirību mērījumus. Ultraskaņas tehnika Lai atklātu uzpūtumus, iespējams lietot ultraskaņas tehniku tāpat, kā nosaka delamināciju tērauda plātnēs. Aparāti mitruma satura noteikšanai Var iegādāties dažādus mēraparātus, pieejami arī kapacitāti mēroši aparāti. Ko var darīt, lai izvairītos no uzpūtumiem Metode ar caurlaidīgu stikla auduma kārtu zem blīvā seguma tvaika spiediena atslogošanai nav pietiekami efektīva, jo auduma kārta ir pārāk plāna. Iespējams, arī asfalts iespiedies audumā. Betona plātnes virsslānim varētu lietot betonu, kurā nav smilšu graudu frakciju, lai iegūtu betonu ar lielām porām. Šo virsslāni savienotu ar efektīviem vadiem gāzes atslogošanai ārā (lejup) no plātnes. Taču slānim ir jāiztur satiksmes slodze. Asfalts nedrīkst iespiesties porās tad, kad saulē ceļas temperatūra. Varētu arī lietot blīvu segumu, kam apakšā ir ventilētas rievas. Šim segumam nepieciešama atbilstoša satiksmes slodzes nestspēja un sasaiste, kas starp kārtām kavē slīdēšanu, ko rada bremzēšanas spēki. Iespējams mazliet paaugstināt temperatūru betona slānī tieši zem blīvās membrānas. Nepārtraukts temperatūras kritums plātnē uz leju liks ūdens tvaikam difundēt caur betonu un izkļūt ārā. Kad saulē tempetratūra paaugstinās līdz 70 oC, zem membrānas nebūs pietiekami daudz ūdens tvaika, lai radītu uzpūtumus. Elektriskie pretestības vadi, pa kuriem plūst strāva no neliela vēja ģeneratora, varētu sildīt betonu dažus centimetrus zem membrānas. Varētu sasildīt betona plātnes virsmu mazliet virs 100 oC, lai ūdens virsslānī izvārās tieši pirms mastikas asfalta blīvā seguma uzlikšanas, - tad neradīsies tvaika spiediens zem asfalta kārtas. Kad tā atdzisīs, asfalts piesūksies pie betona, jo gāze atdziestot seguma porās samazinās tilpumu. Lai neļautu ūdens tvaikam sasniegt blīvo kārtu caur betonu no apakšas, betona virsmu var impregnēt ar epoksīdu. Pirms impregnēšanas betons jāizžāvē dažu centimetru dziļumā, lai ūdens nekavētu epoksīda iesūkšanos porās. Ja gāzes spiediens rodas zem epoksīda slāņa, betona vilces stiprības pietiks, lai to izturētu. Dānijā lieto metodi ar epoksīdu, bet Zviedrijā tā nav populāra, jo ir uzskats, ka tas nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību. Otrs apsvērums - ir risks, ka sasalstot betonā var rasties bojājumii, jo zem epoksīda kārtas var rasties ūdens piesātinājums. Ziemeļzviedrijā, kur ziemā uz ceļiem nekaisa sāli, lieto pašblīvējošu betonu ar tērauda šķiedrām kā deldējamo kārtu tieši virs konstrukcijas betona plātnes – bez blīvas mastikas kārtas starpā. Norvēģijā ir tilti, pār kuriem brauc tieši pa konstrukcijas betona virsmu. Uz šādiem segumiem sniega kausēšanai nedrīkst lietot sāli. Betona plātnei var lietot hlorīdu izturīgas FRP (fiber reinforced polymer) stiegras (bez blīvā seguma), kā to dara Kanādā. Autors: Ralejs Tepfers, professor emeritus "LATVIJAS BŪVNIECīBA" Nr.4

Nedēļas tēma

Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi

Par elektroinstalāciju ikdienā reti aizdomājamies. Šis jautājums kļūst aktuāls vien tādos brīžos, kad pamanām problēmas, piemēram, elektroapgādes traucējumus, bojātus vadus, vai radušās citas neērtības, kas var radīt nopietnus apdraudējuma riskus. Kāpēc elektroinstalācijas drošība ir svarīga ikvienam?

Aktuālie piedāvājumi

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”.

Aktualitātes

Aicina pieteikt 2025. gada būves skatei

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2025" rīkotāji – Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar skates titulsponsoru Ceresit – aicina iesniegt pieteikumus pērn ekspluatācijā nodoto objektu skatei, lai noskaidrotu 2025. gada labākās būves. Būves piesakāmas līdz 31. martam.

Izstāsti Latvijai

Ossov – matrači veselīgam miegam: Pielaiko telpu, māju, dārzu

OSSOV – viens no atpazīstamākajiem un uzticamākajiem matraču ražotājiem Latvijā ar 20 gadu pieredzi. OSSOV specializējas matraču un virsmatraču izgatavošanā, lai nodrošinātu veselīgu, drošu un pilnvērtīgu nakts mieru ikvienam.

Asfaltbetona un betona kontaktvirsmu defekti un to novēršana

Dalies ar šo rakstu