Asi kritizē EM un SM par nespēju nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti
Rīga, 15.dec., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) un Satiksmes ministrija (SM) nespēj nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, šādu viedokli šodien pauda sanāksmes par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošana Latvijā dalībnieki.
EM pārstāve norādīja, ka nesaprot, kā šī problēma tiek pagriezta, jo ir pieejams Eiropas finansējums vides pieejamības uzlabošanai pašvaldību un valsts līmenī, savukārt privātajā sektorā ministrija nevarot iesaistīties.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves norādīja, ka nav runa par to, ir vai nav finansējums privātajam sektoram, bet par būvniecības noteikumiem. Tiesībsarga birojs saskāries ar vairākiem gadījumiem, kuros iedzīvotāji ar invaliditāti vērsušies birojā, norādot, ka tikko uztaisīta jauna uzbrauktuve, kas praktiski nav izmantojama. "Ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz konkrētas prasībās, tāpēc ir jautājums, kāpēc neviens tos neievēro un kur ir problēma," norādīja Ilves.
Viņa piebilda, ka sūdzības, kas saņemtas no iedzīvotājiem par vides nepieejamību, ir par valsts un pašvaldību ēkām, bet nav bijis neviens gadījums, kurā kāds būtu vērsies Tiesībsarga birojā par privātajam sektoram piederošu ēku.
Arī Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks piekrita, ka šī joprojām ir problēma, kas nav nedz atrisināta, nedz pat apzināta, jo aizvien top jaunas ēkas, kurām nav atbilstoši nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Alliks norādīja, ka EM ir visas tiesības uz šiem jautājumiem skatīties no uzņēmēju skatupunkta un izmaksām, taču šajā procesā nedrīkst aizmirst cilvēkiem ar invaliditāti.
LM pārstāve Elīna Celmiņa aicināja EM padomāt par to, kas būtu pasākumi, ko ministrija varētu veikt, lai esošie normatīvie akti tiktu piemēroti maksimāli precīzi. "Iniciatīvām būtu jānāk no sektora iekšienes, proti, kuri būtu tie lauki vai speciālistu kopas, kurām pieskarties, lai novērstu, ka ir iespējams nepareizs risinājums pie pareiziem normatīviem aktiem," uzsvēra Celmiņa.
Vienlaikus Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča norādīja, ka lielas problēmas saistītas arī ar SM un Eiropas regulu ieviešanu par cilvēkiem ar invaliditāti pieejamu transportu. "Mums vēl aizvien ir skaists stāsts par to, ka viss ir pieejams līdz brīdim, kad ar autobusu gribi aizbraukt, piemēram, no Rīgas uz Tallinu vai no Rīgas uz Viļņu," skaidroja Anča.
Turklāt sanāksmes dalībnieki piebilda, ka nevajag nemaz vēlēties doties uz Tallinu vai Viļņu, jo cilvēki ar invaliditāti saskaras pat ar grūtībām, lai tiktu uz Jūrmalu.
Pēc LM apkopotā indikatoru saraksts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām monitoringam, 76% pašvaldību ir prasība, lai ietvju slīpums krustojumos ir piemērots uzbraukšanai ar ratiņiem vai riteņkrēslu, tikai 59% pašvaldību ir prasība, lai brauktuves šķērsošanas vieta ir vienā līmenī ar brauktuvi, bet 31% pašvaldību - lai ietves mala ir kontrastējoša vai reljefā, turklāt tikai 65% no vēlēšanu iecirkņiem pēdējās vēlēšanās bijuši pieejami vēlētājiem ar kustību traucējumiem.