Asociācija: Eiropā vēja enerģijas nozare attīstās, Latvijā – spītīgi nemainīga
Aizvadītajā gadā Eiropā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu (Eiropas Savienības valstīs – 10,5 GW), liecina asociācijas "WindEurope" apkopotie dati. Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, joprojām jaudai paliekot nemainīgai – 78,6 MW apmērā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) aicina valstiskā līmenī risināt sasāpējušos likumdošanas un starpnozaru sadarbības jautājumus, lai sniegtu iespēju Latvijā pilnvērtīgi attīstīt vēja enerģijas apgūšanu.
"Aizvadītais gads pandēmijas dēļ ir bijis sarežģīts visiem, arī Eiropas vēja enerģijas nozarei izaugsmes temps ir bijis lēnāks, nekā paredzēts, tomēr tas nav apstājies. Redzam jaunas vēja enerģijas apguves uzlecošās zvaigznes, piemēram, Polija, tāpat arī valstis, kas jau spēj teju pusi enerģijas nodrošināt no atjaunojamās vēja enerģijas, piemēram, Dānija un Īrija. Diemžēl mūsu vieta Eiropas vēja kartē nav mainījusies – esam apakšgalā un aizvadītais gads ir pagājis "mīņājoties uz vietas", ar daudz runām, bet maz darbiem, kas tiešām veicinātu nozares attīstību," saka VEA vadītājs Andris Vanags. "Ceram, ka šis gads iezīmēsies kā pagrieziena punkts, kurā veiksmīgi aizsāktā sadarbībā ar valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijām palīdzēs plānošanas stadijā esošajiem moderno tehnoloģiju vēja parkiem nonākt līdz pirmo projektu realizēšanai."
Latvijā patlaban ir nemainīgi trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (78,6 MW pēc VEA datiem), apsteidzot tikai Slovēniju un Slovākiju. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir septiņas reizes lielāka nekā Latvijā (548 MW), bet Igaunijā – četras reizes lielāka (320 MW).* Lietuvā vēja enerģija veido 13% no saražotā apjoma, Igaunijā - 11%, savukārt Latvijā - tikai 2%. Jāatgādina, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam paredz 800 MW vēja enerģijas jaudas uzstādīšanu Latvijā.
2020. gada noslēgumā Eiropā darbojās vēja parki, kuru kopējā jauda bija 220 GW. Aizvadītajā gadā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu, 80% no tiem – uz sauszemes. Visaktīvākās vēja enerģijas apguvējas pērn bijušas Nīderlande (uzstādīti 2 GW), Vācija (1,7 GW), Norvēģija (1,5 GW), Spānija (1,4GW) un Francija (1,3 GW).
"Vēja enerģija patlaban veido 16% no visas Eiropas saražotās elektrības. Tomēr jauni vēja parki Eiropā netop pietiekami ātrā tempā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības klimata un enerģijas mērķus. Galvenā problēma ir atļauju izsniegšana. Atļauju saņemšanas noteikumi un procedūras ir pārāk sarežģītas, uzraugošajās iestādēs ir nepietiekams cilvēkresursu daudzums, lai efektīvi apstrādātu un izvērtētu pieteikumus. Valdībām šis jautājums būtu jārisina, pretējā gadījumā "zaļais kurss" ir apdraudēts," saka asociācijas "WindEurope" vadītājs Džails Diksons (Giles Dickson).
Lai arī Eiropā kopējā vēja enerģijas jauda sasniedz jau 220 GW, tomēr asociācija norāda, ka attīstības tempi ir pārāk lēni, lai sasniegtu nospraustos "zaļā kursa" mērķus un sasniegtu klimatneitralitāti. Eiropā turpmākajā piecgadē plānots audzēt vēja parku jaudu ik gadu par 15 GW, taču, lai nodrošinātu 55% emisiju samazinājumu, gadā uzstādītā vēja enerģijas jauda būtu jādubulto.
29. aprīlī notiks šī gada lielākā Latvijas vēja enerģijas nozares konference "WindWorks. Powering Latvia’s energy future", kurā tiks runāts par Latvijas virzību uz ilgtspējību un ekonomisko izaugsmi, apgūstot klimatam draudzīgus elektroenerģijas ražošanas risinājumus. Konferencē vēja enerģijas eksperti no Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas dalīsies pieredzē par vēja enerģijas ieguvumiem un izaicinājumiem, attīstot lieljaudas vēja parkus, kā arī par labākajām praksēm sabiedrības iesaistei un nākotnes atkrastes vēja enerģijas uzglabāšanas iespējām. Vietējie eksperti un valsts institūciju pārstāvji diskutēs par jomas attīstības šķēršļiem un to pārvarēšanu. Plašāka informācija par konferences norisi būs pieejama https://www.facebook.com/vejaenergija.
