Asociācija: Latvijā jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks nekā Lietuvā
Lietuvā jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanai atbildīgajās institūcijās ir izveidots moderns modelis, kas ļauj attīstītājam veikt saskaņošanu mēneša laikā. Salīdzinājumam Latvijā saskaņošana no projekta iesniegšanas brīža var ievilkties no četriem mēnešiem līdz pat pusotram gadam, atzīst jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.
"Nesakārtotība šajā jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nekonkurētspēju jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīcijas gadā," norāda Grīnvalds.
Viņš norāda, ka jaunu nekustamo īpašumu projektu saskaņošanā Latvijai vajadzētu tiekties uz Lietuvas modeli, sākot jau ar elektroniskās vides izveidi, kas ļauj attīstītājam iesniegt projektu elektroniski, pēc tam ērti un operatīvi komunicēt ar visām atbildīgajām institūcijām un redzēt, kā virzās saskaņošanas process.
"Latvijā projektu saskaņošanas process neatbilst mūsdienīgai pieejai, bet gan gandrīz akmens laikmetam, ja salīdzinām citas ES valstis. Komunikācija starp institūcijām un arī ar attīstītāju ir birokrātiska un sarežģīta, kas arī būtiski paildzina saskaņošanas procesu. Latvijā attīstītājs klātienē iesniedz katrai no saskaņošanā iesaistītajām institūcijām tehniskā projekta "grāmatu", un institūcijas pat savā starpā nekomunicē saskaņošanas procesā," skaidro Grīnvalds.
Viņš informē, ka Lietuvā izveidotais mūsdienīgais modelis nodrošina saskaņošanas operativitāti - dokumentācija pašvaldībā tiek iesniegta elektroniski vienā vietā, un tā automātiski tiek reģistrēta visās iesaistītajās institūcijās. Turklāt visas piezīmes no katras struktūrvienības ir redzama digitālajā vidē, un attīstītājs var ērti sekot līdzi saskaņošanas procesam, operatīvi veikt izmaiņas un iesniegt papildu dokumentāciju.
"Latvijā operativitāti un ērtumu nomaina gara sarakste ar pasta starpniecību, kurā katrs lēmums tiek noformēts kā administratīvais akts, ievērojot normatīvajos aktos paredzētās 30 dienas un dažreiz pat formāli pagarinot atbilžu sniegšanas laiku līdz četriem mēnešiem," saka Grīnvalds.
Lietuvā atšķirīga ir arī pieeja darbā ar attīstītāju, maksimāli vienkāršojot saskaņošanas procesu, informē Grīnvalds. Piemēram, pie projekta, kas neatbilst pilsētas teritorijas plānojumam, iesniegšanas tam nebūt nav vienmēr jāizstrādā detālplānojums, bet galvenais pilsētas arhitekts izstrādā nosacījumus attīstītājam. Arī administratīvā procesa pārsūdzēšana un būvatļaujas apturēšana ir iespējama tikai tādos gadījumos, kad ir pārkāpts būvniecības regulējums vai pilsētas Teritoriālais plānojums, nevis kā Latvijā pēc "patīk vai nepatīk" principa, kad tuvējo māju kaimiņam nepatīk, ka blakus būs jauns projekts.
"Birokrātiskās pieejas dēļ katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā. Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu izstrāde un saskaņošana līdz sešiem mēnešiem no projekta ieceres iesniegšanas brīža," skaidro Grīnvalds.
Viņaprāt, šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu būvniecības projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.
NNĪAA atgādina, ka jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielu investīciju ieguldīšanu valsts un pilsētas attīstībā. To lielākā daļa tiešā veidā tiek ieguldīta saistīto nozaru attīstīšanā un darbvietu nodrošināšanā, infrastruktūrā un nodokļos valstij, kas veicina valsts un pilsētas labklājību.
Jaunizveidotās NNĪAA uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. NNĪAA dibinātāji ir SIA "Dekarta Property", SIA "Domuss", "Hanner Group", SIA "Merks", AS "MCITY Holdings" ("Modern City"), SIA "NCC Housing", SIA "Ordo Group", SIA "Pillar Management", AS "Towers Construction Management" un "YIT Celtniecība". NNĪAA nodibināta šī gada augustā.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
