Asociācija: Nemainot birokrātiskās prasības projektu attīstīšanā, nekustamo īpašumu tirgū turpināsies stagnācija
Neadekvāti garais laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā, veids, kā var tikt apstrīdēta izsniegtā būvatļauja, attur gan vietējos attīstītājus, gan starptautisko investīciju pieplūdi jaunu objektu attīstīšanā un Latviju nostāda zaudētājas lomā, jo projekta attīstīšana var aizņemt vismaz piecus gadus, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).
Tāpēc cīņā par investīciju piesaisti Baltijas mērogā šobrīd uzvar Lietuva un Igaunija, kur šis process nav tik birokrātisks. Ja netiks mainītas šīs biznesam nedraudzīgās prasības, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū turpināsies stagnācija, uzsver asociācija.
LANĪDA vairākkārt vērsusi valsts un publiskā sektora pārstāvju uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt gan ilgtspējīgu mājokļu politiku, gan sekmēt investīciju pieplūdi komercobjektos, akcentējot galveno bremzējošo faktoru šajā jomā, kas attur gan vietējos attīstītājus, gan starptautisko investīciju pieplūdi: neadekvāti garo laiku atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā, ļaujot investīciju plūsmām izvēlēties kaimiņvalstis, kur nekustamā īpašuma tirgus attīstās nesalīdzināmi veiksmīgāk un straujāk.
LANĪDA jau akcentējusi, ka projekta process "no nulles cikla (zemes iegāde) līdz atslēgai" var aizņemt pat piecus gadus, no tiem divi gadi paiet projektēšanas atļauju, saskaņojumu saņemšanai.
SIA "YIT celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē, skaidrojot radušos situāciju, atzīst, ka būvniecības regulējums (gan nozares "jumta likums", gan daudzie normatīvi) izstrādāts ļoti smagnējs un birokrātisks un tā, ka attīstītājam nākas uz daudziem gadiem "iesaldēt" pat vairākus miljonus eiro, pat nezinot, vai projekts tiks realizēts.
"Doma jau bija laba: novērst problēmas pirms tehniskās projekta izstrādes, bet ierēdņu vēlme maksimāli nodrošināties pret jebkādiem riskiem ir novedusi pie tā, ka tagad, lai uzsāktu projektu, iepriekš prasītā projekta meta vietā tiek prasīts detalizēts tehniskais projekts, izvietots detalizētā topogrāfijā. Tikai tad būvvalde pieņem to izskatīšanai. Tāpēc tagad pieaugošā darba apjoma dēļ būvvaldes ir pārslogotas un nespēj tos izskatīt likumā noteiktā mēneša laikā, jārēķinās, kā minimums, vismaz ar četriem mēnešiem (savukārt mums šo prasību izpilde aizņem vismaz pusgadu, tātad kopumā paiet vismaz gads). Turklāt attīstītājam nav iespēju projektā vairs neko mainīt. Mums bija piemērs - samazinājām pagraba apjomu vienā projektā, un viss aplis sākas no jauna: ir jāizstrādā jauns detalizēts tehniskais projekts," skaidro uzņēmējs.
Viņš piebilst, ka vēl viens, ne mazāk būtisks, ierobežojums ir būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kad jebkurš, bez jebkāda riska sev, bez nopietniem argumentiem un kaut vai ar niecīgākām "bažām" var vērsties tiesā, apstrīdot būvvaldes izdoto būvatļauju, jo valstiskais regulējums to atļauj.
"Visās instancēs lietu izskatot, varam rēķināties, ka piecus gadus investors nevar neko uzsākt, lai gan, piemēram, par miljonu ir nopirkta zeme, ieguldīti teju tikpat lieli līdzekļi projekta izstrādē. Tādējādi tiek noslogotas tiesas, bet neviens par to neatbild. Kaimiņvalstīs sistēma ir citādāka: ja vēlies apstrīdēt, tad, līdzīgi kā iepirkumos, iemaksā zināmus līdzekļus depozītā. Ja tiesu zaudēsi, zaudēsi arī tos," stāsta Božē.
Viņš piebilst, ka, piemēram, Lietuvā viss šis regulējums ir daudz vienkāršāks un "draudzīgāks", piemēram, būvatļauju var saņemt pusgada laikā, bet objekta nodošana ekspluatācijā notiek trīs mēnešu laikā, jo atliek tikai e-vidē nosūtīt visus dokumentus, kurus "mēs blāķiem stiepjam uz institūcijām". Nemainot esošo situāciju, uzņēmējs uzskata, ka "tā mēs turpināsim veģetēt savā Sūnu ciemā, jo kapitāls nav muļķis: tas izvēlas vieglāko un izdevīgāko ceļu, kur ir labāki nosacījumi, tas ir, tiks ieguldīts tur, kur zina, ka pēc pāris gadiem varēs strādāt vai nu savā jaunajā biroju ēkā, vai ražošanas objektā".
LANĪDA jau ir ziņojusi par Latvijai neglaimojošu statistiku - dzīvojamais fonds mūsu valstī atjaunojas lēni: gadā tirgū parādās tikai 0,3% no nepieciešamā fonda, uzbūvēto dzīvokļu skaits nesasniedz pat līmeni, pirms Latvijas iestājas ES. Tikai 2164 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jeb 6% Latvijā ir būvētas no 1991. līdz 2014.gadam, kas salīdzinoši ir ļoti mazs skaits.
Tāpat būtiski bremzējusies darījumu aktivitāte: kopš pagājušā gada septembra tā kritusies par 20-30% visā Latvijā.
Savukārt Pasaules Bankas "Doing Business" indeksā pēc laika un birokrātijas procedūrām būvatļaujas iegūšanā Latvija ir 47.vietā, kamēr Lietuva - 15. un Igaunija - 20.vietā. Savukārt īpašuma reģistrācijas izvērtējumā šajā prestižajā indeksā (laiks, cik nepieciešams darījumu noformēšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanai-pasūtīšanai vienā vietā, pārreģistrācijas termiņi) Latvija atrodas 32.vietā, iepretim Lietuvai, kura ir 9.vietā un Igaunija - 13.vietā.
LETA
Foto: Woodleywonderworks/Flickr.com
