Asociācija: NĪN jābūt saprotamam, samaksājamam, prognozējamam, nepasliktinot finansiālo situāciju

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanu kompleksi - kopsakarībā ar valsts attīstības mērķiem, kopējo nodokļu politiku, valsts un pašvaldību nodokļu sadali, tostarp pašvaldības izlīdzināšanas fondam, un ieviest tādu NĪN, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, tā vietā radot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir "nolikusi uz bremzēm", paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017.gadā paliks tāda pati kā šogad.

"Latio vērtētāji&konsultanti Vidzemē" valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis, kurš ir arī LANĪDA pārstāvis Valsts zemes dienesta (VZD) konsultatīvajā padomē, kurā tiek diskutēts par īpašumu nodokļu politiku, uzskaita četrus priekšlikumus, kas būtu uzlabojams kadastrālo vērtību bāzēs, kā arī īpašuma nodokļa nomaksā.

Pirmkārt, NĪN ir jābūt nevis matemātiskai formulai, bet ikvienam iedzīvotājam saprotamam un samaksājamam nodoklim. "Analizējot ierosinājumu tuvināt kadastrālās vērtības 85% tirgus vērtībai, ko izmantos NĪN aprēķināšanā, redzams, ka nodoklis būs vairumam cilvēku nesamaksājams. Tāpēc jāpārskata ideja par 85%, jo šī latiņa ir par augstu. Ja netiek mainīta esošā aprēķina sistēma, tad optimāli būtu piemērot 55-65% tirgus vērtību," domā eksperts.

Otrkārt, būtu jāpāriet uz vienu likmi gan zemei, gan īpašumiem. Kā zināms, Latvijā tiek piemērots NĪN gan par zemi, gan par dzīvojamām telpām - zemei ir 1,5 % NĪN likme no kadastrālās vērtības un 0,2-0,6% par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem. Pašvaldībām ir tiesības noteikt atvieglojumus un noteikt NĪN likmi, ievērojot likumā noteikto "koridora" ietvaru (0,2-3%).

Piemēram, Igaunijā nodokļu likmes zemei nepārsniedz 0,2% un mājoklis (dzīvojamā platība) netiek aplikts ar nodokli. Salīdzinot ar blakus esošām valstīm - Lietuvu un Igauniju, Latvijā ir šobrīd visaugstāk piemērojamās NĪN likmes. "Jo valsts ātrāk pāries uz vienotu NĪN likmi pa īpašumu grupām, jo tas cilvēkiem būs saprotamāk, prognozējamāk, bet pašvaldībām - vieglāk administrējama kārtība," skaidro Biernis.

Treškārt, būtu jāizveido atbalsta sistēma pirmajam/vienīgajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu mājokļu īpašumam. "Tas ir diskusijas jautājums, cik lielu minimālo kvadrātmetru skaitu noteikt vienam ģimenes loceklim vai mājsaimniecībai (vai tie būtu 50 kvadrātmetri vai cits skaitlis), bet par to būtu jādiskutē. Tāpat, analizējot citās ES dalībvalstīs esošo sistēmu dažādās NĪN piemērošanas stratēģijās, arī Latvija var pārņemt veiksmīgāko praksi," uzskata Biernis.

Piemēram, Igaunijā un Slovēnijā zemes, uz kuras atrodas personas dzīvesvieta, ir pilnīgi atbrīvotas no nodokļiem, ar "griestiem" uz dzīvesvietas platību. Pamata dzīvesvietai ir 50% atlaide Bulgārijā un 25% - Beļģijā, bet augstāka nodokļa likme otrajai dzīvesvietai ir Somijā, Francijā un Rumānijā. Portugālē, piemēram, ir samazinājums 200 eiro apmērā pamata dzīvesvietai.

Vairākās ES valstīs noteikti ar NĪN nodokli neapliekamie sliekšņi. Piemēram, dzīvojamā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 290 000 eiro Lietuvā, 200 000 eiro Grieķijā, bet Bulgārijā ar nodokli neapliekamais slieksnis ir 859 eiro. Kiprā īpašumu kopējā vērtība zem 12 500 eiro ir atbrīvota no nodokļiem, bet Francijā pamata dzīvesvieta tiek aplikta ar nodokli, ja nosacītā īres maksa pārsniedz 4573 eiro. Tāpat ES valstīs ir izstrādāti dažādi atvieglojumi trūcīgām un gados vecām personām. Piemēram, Zviedrijā pensionētām personām īpašuma nodoklis par pamata dzīvesvietu ir ierobežots līdz 4% no viņu gada ienākumiem.

Ceturtkārt, pašvaldībām būtu jābeidz izmantot iedzīvotāju deklarēšanos kā mehānismu NĪN atlaižu piešķiršanai, izveidojot citu mehānismu atlaižu piešķiršanai. "Tā ir muļķīga konkurence starp pašvaldībām. Kā zināms, pašvaldību budžeta ieņēmumus galvenokārt veido ieskaitījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un NĪN veidā. Sanāk apburtais loks - jo vairāk pašvaldībā deklarēto, jo vairāk aug ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, līdz ar to pašvaldības var atļauties "bārstīt" NĪN atlaides (un iedzīvotāji uz šīm atlaidēm "skrien kā mušas"). Sanāk, ka nauda tiek pārlikta no vienas kabatas otrā. Drīz būs tikai dažas pašvaldības - Rīga un tuvējā Pierīga -, kur arī sāk izmantot līdzīgu taktiku, bet pārējā Latvija paliks tukša, kas tur maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli un NĪN?" jautā Biernis.

Viņš piebilst, ka Latvijā ir vajadzīga mūsu valsts situācijai atbilstoša īpašuma un citu nodokļu politika, tāpēc nevajag kopēt, pārņemt un līdzināties pārtikušajai Zviedrijai vai citām valstīm.

Ņemot vērā radušos situāciju, LANĪDA uzskata, ka, piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, pēc šā brīža aplēsēm, daudzviet Latvijā nodokļa maksājums strauji augs gan turīgajiem, gan iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem. Būtiski, ka šādas krasas NĪN izmaiņas skars ne tikai iedzīvotājus (fiziskas personas), bet arī uzņēmējus. LANĪDA jau vairākkārt ir akcentējusi problēmu par nodokļiem, kas attur investorus no investīcijām komercsektorā. Uzņēmumiem, kuriem pieder īpašumi, piemērojot NĪN likmi, tā nereti veido pusi no iespējamā īpašuma atdeves.

LANĪDA konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" uzņēmēji vērsa uzmanību uz Latvijai neglaimojošu statistiku, kas investoriem liek izvēlēties kaimiņvalstis - biroju sektorā nomas maksā lielu daļu veido NĪN. Piemēram, NĪN biroju ēkām Tallinā gadā ir 0,60 eiro par kvadrātmetru, Viļņā 2,74 eiro par kvadrātmetru, bet Rīgā tas ir visaugstākais - 4,74 eiro par kvadrātmetru. Tāpēc, neradot nodokļiem draudzīgu politiku Latvijā, investoriem būs arvien grūtāk atrast motivāciju šeit investēt, nebūs intereses attīstīt savus īpašumus un izvēlēties Latviju kā mītnes zemi, kas var novest pie tā, ka pašvaldības zaudēs NĪN ienākumus pārāk augsti noteiktu likmju dēļ.

LETA

Foto: Pixabay.com

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Kāpēc vērts izvēlēties metāla durvis savam mājoklim?

Šodienas aktīvajā dzīves ritmā metāla durvis ir kļuvušas par neatņemamu ģimenes mājas, dzīvokļa, lauku vai dārza mājas sastāvdaļu. Galvenais iemesls, kāpēc metāla konstrukcijas, tai skaitā metāla durvis, izpelnījušās tik lielu popularitāti, ir to augstā izturība, pateicoties kurai, dzīves telpas kļūst drošākas pret uzlaušanu un garnadžu mēģinājumiem piesavināties vērtīgas mantas. 

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

grida

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.