Asociācija: šogad būvmateriālu ražošana varētu augt par 20%
Iemesls šādai straujai izaugsmei bija nozīmīga investīciju apjoma piesaiste ražošanas modernizācijā "treknajos" gados, kas ļāva uzņēmumiem palielināt eksporta apjomus, skaidro Jākobsons.
Krīzes gados, kad vietējais būvmateriālu tirgus bija praktiski sagrauts, eksports bija izdzīvošanas ķīla, norāda Asociācijas vadītājs. Tika uzcelta jauna SIA "Cemex" cementa ražotne, modernizēta AS "Liepājas metalurgs" tērauda ražošana tehnoloģija, nobeigumam tuvojas AS "Valmieras stikla šķiedra" jaunas stikla šķiedras vienstadijas tehnoloģijas ieviešana, modernizēta AS "Latvijas Finieris" ražošanas tehnoloģija enerģijas patēriņa samazināšanai un citi projekti.
Būvmateriālu ražotāju asociācijas uzņēmumi savu produkciju eksportē pašlaik uz vairāk kā 60 valstīm, tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ASV, Kanādu, Norvēģiju, Horvātiju, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Koreju, Alžīru, Japānu, Indiju, Kuveitu un citām valstīm.
Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē nozares attīstību nākotnē ir enerģijas resursu cenas, norāda Jākobsons. Būvmateriālu ražošanas nozare ir energoietilpīga, tā "Liepājas Metalurgs", "Cemex" ražošanas process nodrošināšanai tiek patērēta elektroenerģija vairāk kā jebkuras citas nozares uzņēmumā.
"Tiecoties pēc valsts enerģētikas neatkarības, izvirzot mērķi palielināt enerģijas pašnodrošinājumu un integrāciju ar ES tīkliem, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir pieļauta nekontrolējama atbalsta mehānisma radīšana elektroenerģijas ražošanai un tās nekontrolējama ietekme uz elektroenerģijas gala tarifu. Ja netiks mainīts atbalsta mehānisma atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā, Latvijas būvmateriālu ražotāji nevarēs konkurēt ar Eiropas valstu uzņēmumiem," izdevumā "Latvijas biznesa gada pārskats 2012" raksta Jākobsons.
Asociācijas vadītājs uzsver, ka Latvijas būvmateriālu ražotāji, lai realizētu savu produkciju ES valstu tirgū bieži vien ir spiesti veikt šo produktu neskaitāmas, atkārtotas pārbaudes un sertificēt to atbilstoši nacionālo standartu prasībām, pat ja šī produkcija ir jau sertificēta kādā no ES akreditētām laboratorijām. Līdz ar to tiek pārkāptas ES regulas prasības par kārtību, kādā ir īstenojama savstarpējās atzīšanas procedūra ES, netiek nodrošināta neierobežoti brīva preču aprite ES iekšējā tirgū.
"Tajā pašā laikā ES valstu būvmateriālu ražotāji vai tirgotāji savu produkciju brīvi tirgo Latvijā, jo šeit netiek pieprasīta sertifikācija atbilstoši valstī spēkā esošo standartu prasībām, ja par tiem nav atsauces attiecīgajos likumdošanas aktos. Lai rastu šīs problēmas risinājumu esam uzsākuši aktīvu sadarbību ar Ekonomikas ministriju," piebilst Jākobsons.
Jau ziņots, ka "Latvijas biznesa gada pārskats 2012" ir unikāls izdevums, kurā apkopota informācija par uzņēmumiem, kas rada 95% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma. Apskatītajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 485 000 darbinieku, kas saskaņā ar VID datiem ir 65% no kopējā darba ņēmēju skaita.
"Latvijas biznesa gada pārskatā" iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti apgrozījuma secībā - "Top 10" uzņēmumi 17 industrijās, "Top 25-50" uzņēmumi 63 virsnozarēs un visi uzņēmumi 472 nozarēs.
Rīga, 2.dec., NOZARE.LV.
Leonīds Jākobsons/ Foto: LETA
2012.gada 3.decembrī
