AT: Piespiedu nomā zemes īpašnieks nav tiesīgs no ēkas īpašniekiem papildus nomas maksas griestiem prasīt PVN

Rīga, 9.apr., LETA. Zemes piespiedu nomas gadījumā zemes īpašnieks nav tiesīgs prasīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksu no ēkas īpašniekiem papildus likumā noteiktajam zemes nomas maksas maksimālajam apmēram, izriet no Augstākās tiesas Senāta civillietu departamenta šodien pasludinātā sprieduma.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja, ar AT spriedumu atstāts negrozīts Zemgales apgabaltiesas 2016.gada spriedums daļā, ar kuru noraidīta AS "Pilsētas zemes dienests" tiesību pārņēmējas biedrības "Valstij nodokļus nevajag?" prasība par PVN piedziņu 8833,33 eiro apmērā no daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas mājas pārvaldnieces biedrības "J.G. 95".

Kasācijas sūdzībā prasītāja uzskatīja, ka apelācijas instances tiesa ir kļūdaini noraidījusi prasību daļā par PVN piedziņu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces papildus zemes piespiedu nomas maksai, kuras maksimālais apmērs ir ierobežots likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

AT Civillietu departaments atbildēja uz tiesību jautājumu, vai zemes piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam ir patstāvīga prasījuma tiesība pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu līdzās prasījuma tiesībai par nomas maksas samaksu.

Atbildot uz formulēto tiesību jautājumu, AT norādīja, ka PVN maksāšanas saistībai kā ikvienai nodokļu maksāšanas saistībai ir publiski tiesisks raksturs. Tas nozīmē, ka tā pastāv starp valsti, no vienas puses, un attiecīgā nodokļa maksātāju, no otras puses. Turklāt valsts šajā gadījumā nedarbojas privāttiesību jomā, jo starp valsti un nodokļu maksātāju pastāv subordinācijas attiecības.

PVN maksātājs saskaņā ar likumu ir saimnieciskās darbības veicējs, kurš saņem samaksu par precēm vai pakalpojumiem, tātad šajā gadījumā - zemes īpašnieks. Valstij nav prasījuma tiesības par PVN samaksu pret ēkas īpašnieku. Tādējādi PVN maksāšanas saistība ir publiski tiesiska attiecība starp valsti un zemes īpašnieku, nevis starp valsti un ēku īpašniekiem vai zemes īpašnieku un ēkas īpašniekiem. PVN likums nav piemērojams, lai viens privāto tiesību subjekts prasītu PVN samaksu no cita privāto tiesību subjekta.

Šo kārtību neietekmē PVN maksāšanas pienākuma ekonomiskā būtība, proti, apstāklis, ka pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs parasti šo savu publiski tiesisko saistību pret valsti ekonomiskā nozīmē kompensē, pievienojot preces vai pakalpojuma tīrai ekonomiskajai vērtībai kompensāciju par maksājamo nodokli, ko parasti samaksā galapatērētājs. PVN maksātājs var vienīgi prasīt samaksu par preci vai pakalpojumu, kurā iekļauta PVN samaksai nepieciešamā summa, bet viņš nevar prasīt no pircēja PVN.

AT arī secināja, ka likumdevējs nav vēlējies piešķirt zemes īpašniekam tiesības papildus likumā noteiktajai maksimālajai nomas maksai prasīt no ēkas īpašniekiem kompensāciju par PVN maksājumu. Konkrētajā gadījumā šāds nodokļa maksājuma kompensēšanas pienākums likumā nav norādīts. Turklāt, veicot zemes īpašnieku un ēku īpašnieku interešu līdzsvarošanu, likumdevējs jau ir ņēmis vērā iespējamo nodokļu slogu, kas jānes zemes īpašniekam. Līdz ar to nodokļa sloga elementi nav aplūkojami atrauti no maksimālās nomas maksas noteikšanas.