Atbalsta ieceri, ka pēc līguma noslēgšanas uz svešas zemes varēs celt vienīgi nedzīvojamas ēkas
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus, kas nodrošinās iespēju apbūves tiesību ieguvējam būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.
Grozījumi atbalstīti Zemesgrāmatu likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu - apbūves tiesību no 2017.gada 1.janvāra.
Savukārt saistīto grozījumu likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" izskatīšana pirmajā lasījumā tika atlikta līdz novembra beigām.
Kā iepriekš skaidroja ministrijā, apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam - apbūves tiesīgajam - būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai - zemes gabala īpašniekam - piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Apbūves tiesība būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredzēs apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā kā zemes gabala apgrūtinājumu un veikt atzīmi par apbūves tiesības nodalījuma atvēršanu. Savukārt grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiks, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku attiecībā uz nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi atzīstams arī apbūves tiesīgais. Tādējādi apbūves tiesīgais iegūs visas nekustamā īpašuma īpašniekam Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
Savukārt saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuri šodien netika skatīti un kuru izskatīšana tika atlikta, nekustamā īpašuma nodokli par nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, kas tiks uzcelta uz apbūves tiesības pamata, maksās apbūvei nodotā zemes gabala īpašnieks. Apbūvei nodotā zemes gabala īpašniekam visu apbūves tiesības spēka esamības laiku saglabāsies pienākums maksāt arī nekustamā īpašuma nodokli par zemi.
LETA
2016.gada 13.oktobrī
