Atbalsta jauno Ēku energoefektivitātes likumu
Ekonomikas ministrijas izstrādātais jaunais likumprojekts "Ēku energoefektivitātes likums" pēc tā pieņemšanas Saeimā aizstās patlaban spēkā esošo 2008.gada 13.marta tāda paša nosaukuma likumu, pamatā saglabājot esošo regulējumu un papildinot ar pārstrādātās direktīvas par ēku energoefektivitāti ieviestajiem jauninājumiem.
2010.gada 19.maija direktīva par ēku energoefektivitāti ir viens no instrumentiem, kas pieņemts, lai īstenotu Eiropas Savienības energoefektivitātes mērķus. Enerģijas patēriņš ēkās veido 40% no kopējās enerģijas bilances un rada slogu gan patērētājiem, gan valsts ekonomikai kopumā, jo liela daļa - divas trešdaļas - energoresursu tiek importēta. Vienlaikus ēku sektorā iespējams sasniegt lielu enerģijas ietaupījumu, piemēram, pagājušajā gadsimtā pēc tipveida projektiem būvētajās daudzdzīvokļu ēkās, tās renovējot, iespējams ietaupīt no 30% līdz 70% energoresursu.
Lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu, likumprojektā noteikts regulējums ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām, noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana, definētas prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, noteiktas prasības neatkarīgajiem ekspertiem (tostarp energoauditoriem) un to uzraudzībai, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.
Viens no Ēku energoefektivitātes likuma svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt ēku energosertificēšanu, kas būtu veicama dažādos gadījumos - projektējamai ēkai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu, ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ekspluatējamai valstij vai pašvaldībai piederošai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus (no 2015.gada 9.jūlija - 250 kvadrātmetrus).
Attiecībā uz jaunu ēku projektēšanu paredzēts nosacījums projektēšanas gaitā izvērtēt iespēju ēkas energoapgādei izmantot centralizētas vai decentralizētas sistēmas, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, koģenerāciju vai siltumsūkņus.
Likuma prasības, tāpat kā uz ēkām, attiecināmas arī uz ēku daļām (arī dzīvokļiem), kurām ir individuāla energonesēja, piemēram, gāzes, vai siltumenerģijas (ar siltuma skaitītāju) uzskaite. Attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, kurās dzīvokļiem ir kopīga siltumapgādes sistēma, likumprojekts paredz, ka šādām ēkām jābūt izdotam ēkas energoefektivitātes sertifikātam līdz 2015.gada 31.decembrim.
Jauns nosacījums paredzēts ēkas īpašniekam - sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu būs jānorāda ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes rādītāji, ja likumā noteiktajos gadījumos ēkai ir jāveic energosertifikācija.
Saeima arī atbalstīja priekšlikumu papildināt likumu ar terminu "gandrīz nulles enerģijas ēka", kas tiek definēts kā likuma prasībām atbilstoša paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas. Tāpat likums papildināts ar ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu atkarībā no energoresursu patēriņa.
Rīga, 22.nov., LETA.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 22.novembrī
