Atbalsta priekšlikumu Okupācijas muzeja memoriāla kompleksa būvniecības kontroli uzticēt VARAM un BVKB
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien, 11.maijā, atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumu otrajam lasījumam virzīt priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) būtu atbildīga par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu līdz būvniecības sākumam.
Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) būtu atbildīgs par pašu būvdarbu kontroli un tiesiskumu.
Šādu priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Saeimas komisijas deputātus šo priekšlikumu aicināja atbalstīt arī Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Viņš uzskata, ka ar Jansona priekšlikumiem būtu iespējams raitāk virzīties uz priekšu, lai jau 2018.gada jūlijā tiktu pabeigta muzeja ēka Strēlnieku laukumā.
"Uz rekonstruēto muzeja ēku gaida visi Latvijas valsts prezidenti, Latvijas valdība, uz to gaida Latvijas inteliģences pārstāvji, tūkstošiem atbalsta petīcijas atbalstītāji un muzeja finansiālie atbalstītāji. It sevišķi uz to gaida muzeja darbinieku saime, kas grib strādāt savas tautas un Latvijas vēsturiskās taisnības vārdā. Jautājums ir par to, vai 2018.gadā šī ēka Rīgas vēsturiskajā centrā kļūs par slavenāko Rīgas graustu. Protams, iespējams brīnums, ka Rīgas būvvalde piešķirs būvatļauju, bet vai uz to var paļauties," aicinot atbalstīt Jansona priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam, sacīja Nollendorfs.
Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministra padomniece Vija Gēme piebilda, ka konceptuāli deputāta Jansona priekšlikumu atbalsta, bet pašlaik par konkrētiem uzdevumiem, kas izriet no Būvniecības likuma, pilnībā vēl nav gatavi diskutēt. Pieredze, runājot par būvvaldes funkciju pildīšanu, VARAM jau ir.
Kā ziņots, likumā rosināts noteikt, ka par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgā institūcija ir VARAM. Ministrijai būtu jābūt atbildīgajai institūcijai, pildot Būvniecības likumā vairākos gadījumos noteiktās būvvaldes funkcijas.
Saskaņā ar šo rosinājumu VARAM paredzēts noteikt atbildību kontrolēt būvniecības procesu un tā atbilstību šā likuma un citu būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām, sniegt ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī teritorijā esošajiem inženiertīkliem, kā arī informēt par notiekošās būvniecības tiesisko pamatojumu un sniegt ziņas par būvi. Tāpat piedāvātās izmaiņas paredz, ka ministrijai būs jāizskata iesniegumi un jāpieņem lēmumi par būvniecības ieceri, kā arī jāpārbauda lēmumos minēto nosacījumu izpilde un iesniegto dokumentu saturs normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, kā arī jāizskata būvuzraudzības plāns.
Izmaiņas paredzēs, - ja būs saņemta informācija par būvlaukumā esoša būvizstrādājuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām, VARAM lems par nepieciešamību uzdot būvniecības ieceres iesniedzējam izvērtēt neatbilstības ietekmi uz būtiskām būvei izvirzītām prasībām. Ministrija arī izskatīs alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības. VARAM būs arī jāsniedz konsultācijas par būvniecības procesa kārtību.
Savukārt BVKB par būvdarbu kontroli un tiesiskumu atbildēs, kad tiks īstenota minētās publiskās ēkas būvniecība un pārbūve, teikts rosinātajās izmaiņās. Saskaņā ar priekšlikumu biroja kontrole tiks noteikta atbilstoši Būvniecības likuma nosacījumiem - attiecībā uz ēku, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem.
Savukārt deputātu atbalstu neguva frakcijas "No sirds Latvijai" paustie priekšlikumi, jo, kā norādīja deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), šie priekšlikumi pavelk pāri svītru visam tam darbam, kas darīts, lai mēģinātu uz priekšu virzīt jautājumu par Okupācijas muzeja rekonstrukciju.
Plānots, ka likumprojekts tiks iekļauts nākamajā plenārsēdē. Ņemot vērā to, ka priekšlikumos nepieciešami tehniski uzlabojumi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts līdz 10.jūnijam.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti 10.martā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam.
Kā iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus operatīvāk rīkoties saistībā ar projekta īstenošanu.
Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā nepieciešami, lai nodrošinātu memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu atbilstoši plānotajiem termiņiem.
Grozījumi tāpat paredz, ka memoriāla kompleksa būvniecības projekts ietver muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 pārbūvi, tostarp jaunas piebūves - Nākotnes nama - būvniecību, un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.
Memoriāla kompleksa būvniecības projekts būtu jāīsteno līdz 2018.gada 31.jūlijam divās kārtās. Pirmā kārta paredzētu muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā pārbūvi, tostarp jaunās piebūves būvniecību. Muzeja ēkas ar piebūvi plānu paredzēts iekļaut likuma pielikumā. Otrā kārta paredz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.
Likumā paredzēts iekļaut pielikumu ar Okupācijas muzeja ar piebūvi novietojuma plānu.
Kā ziņots, pret piebūves īstenošanu iestājušies tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.
Jau vēstīts, ka iepriekš Rīgas pilsētas būvvalde 2016.gada 20.janvārī lēma par atteikumu būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei Padomju okupācijas muzeja rekonstrukcijai. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šo lēmumu apstrīdēja un pēc tam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments lēma, ka Rīgas pilsētas būvvaldei būs atkārtoti jāvērtē VNĪ iecere par Okupācijas muzeja pārbūvi.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
