Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn pieauga par 17,8 %

Rīga, 5.sept., LETA. 2017.gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), kas, salīdzinot ar 2016.gadu, ir par 17,8% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt piecu gadu laikā pieaugums ir 18,7%.

AER patēriņa pieaugumu 2017.gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājās par 5,6%.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem - no 55,9% 2013.gadā līdz 47,2% 2016.gadā.

Lai arī Latvijā kurināmā koksne ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017.gadā sasniedzot 74%. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāze patēriņš - piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7%, 2017.gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 12% un 2017.gadā sasniedzis 59,5 PJ, savukārt salīdzinājumā ar 2016.gadu tas pieaudzis par 9,7%. 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saražotās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 13,4%, ko sekmēja to izmantošana koksnes brikešu un koksnes plātņu ražošanā. Pērn eksportēja 0,6 PJ koksnes brikešu, kas ir par 79,4% vairāk nekā 2016.gadā.

Lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, 2017.gadā to patēriņš veidoja 35,5% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Salīdzinot ar 2016.gadu, kurināmās koksnes patēriņš pērn mājsaimniecībās pieauga par 12,2% aukstās ziemas sezonas dēļ.

Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai patērētās kurināmās koksnes īpatsvars palielinājies par 15,81 procentpunktiem, 2017.gadā sasniedzot 38,7% no kopējā pārveidošanas sektorā patērētā. Salīdzinājumā ar 2016.gadu kurināmās koksnes patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai palielinājās par 12,7%, pērn sasniedzot 19,4 PJ. Vislielākais īpatsvars - 93,5% - kurināmās koksnes patēriņā ir kurināmai šķeldai, 2017.gadā sasniedzot 18,2 PJ. Tas saistīts ar pieaugušo koģenerācijas staciju skaitu un AER daļu pārveidošanas sektorā, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram.

2017.gadā Latvijā saražoja 7531 gigavatstundu (GWh) elektroenerģijas, no tā 5461 GWh no AER, un salīdzinājumā ar 2016.gadu saražotais apjoms no AER pieauga par 56,8%. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija - kāpums par 70,5% jeb par 6,7 PJ. No tā hidroelektrostacijās (HES) kāpums par 73,2% un vēja elektrostacijās (VES) - par 17,1%.

Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES. Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā. Pēdējo piecu gadu laikā saražotā elektroenerģija biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās pieauga no 215 līdz 525 GWh un biogāzes koģenerācijas stacijās - no 288 līdz 405 GWh.

Latvijai līdz 2020.gadam jāsasniedz no AER saražotās enerģijas īpatsvars 40% apmērā no bruto enerģijas galapatēriņa. 2016.gadā Latvijā bija trešais augstākais AER īpatsvars, proti, 37,2% energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas un Somijas. Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija 17%.

https://infogram.com/atjaunigo-energoresursu-paterins-1g9vp18oon3e24y?live