Atklāta izstāde "Unikāli būvkadri jeb Piecas minūtes līdz arhitektūrai"

Inženieru darbs pie būves noslēdzas piecas minūtes pirms arhitektūras, piecas minūtes pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Ikdienas veikums paliek neredzams objektu svinīgajās atklāšanās, kad tiek suminātas arhitektūras estētiskās vērtības. Izstādes mērķis ir pavērt aizkaru, lai atklātu unikālu ēku būvniecības un konstrukciju aizkulises, kuras ir gan šokējošas, gan iedvesmojošas, gan apbrīnojamas. Būvniecības procesa fiksācija attēlos prasa iemaņas, precīzu skatu punkta izvēli un labu intuīciju, situācija mainās ik mirkli un nav atkārtojama. Izstādē tverti mirkļi no visdažādākiem objektiem.

Daudzfunkcionālā 14 stāvu biroju ēka "Jupiter Centre", būvniecība. Foto - 2012.gads. Arhitektūras projekts SIA "Postform Projekts Rīga". Būvnieks: "Intelligent Constructor". Atrašanās: Skanstes iela, Rīga. Energoefektīvām un ilgtspējīgām komponentēm piepildīta arhitektūra, saglabājot formas un satura estētisko kvalitāti. Patiesas resursu ekonomijas un videi draudzīgu risinājumu meklējumi - trīskāršas stikla paketes, ventilācija ar rekuperāciju, ko nodrošina 20 tonnu smagā iekārta mikroklimata uzturēšanai, novietota uz ēkas jumta. Efektīva apkure un dzesēšana - pirmo reizi Latvijā izmantota pasaules līmeņa silto-auksto griestu sistēma. Un tam pamatā precīzi aprēķini, izvēloties labāko tehnisko nodrošinājumu. Biroju izvietojumam arhitekti atvēlējuši skatu uz Vecrīgu.

"Zeimuļa" kompleksa būvniecība. Foto - 2011.gads. Arhitektūras projekts SIA "SAALS", arhitekte Rasa Kalniņa. Būvnieks: SIA "RE&RE". Atrašanās: Rēzekne, Krasta iela. Fotomirklis tverts brīdi, kad atlicis pavisam maz līdz ticībai, ka komplicētais objekts tiks uzbūvēts un nodots ekspluatācijā ar 87 lauzītām dažāda lieluma un slīpuma zaļā jumta plaknēm un vislielākā apjoma eksponētā betona virsmu Latvijas modernās arhitektūras kontekstā. "Zeimuļa" komplekss ietver divas ēkas. Lielākajā izvietojies Skolēnu interešu centrs bērniem un jauniešiem no 2- 25 gadu vecumam, mazākajā - Rēzeknes pilsētas un novada tūrisma attīstības centrs. Lielākais izaicinājums - monolītās betonēšanas kvalitāte, veidojot sarežģītas konfigurācijas ēkas apjomu. Iedvesmojošs skatu punkts uz "Zeimuļu" ir no līdzās esošā pilskalna naksnīgā novakarē, kad ēkas arhitektoniskās kvalitātes paspilgtina toņos mainīgs izgaismojums.

Piemineklis "Māte Latvija" Rīgas Brāļu kapu ansamblī. Foto - 2012.gads. Aprūpes projekta autors SIA "ADZ birojs", arhitekts Aivars Zavadskis. Restauratori: Edgars Janočko, Māra Redoviča, Artūrs Legzdiņš. Atrašanās vieta: Rīgas Meža kapi.

"Brīvības" piemineklis. Foto - 2000.gads. Atrašanās vieta: Brīvības bulvāris, Rīga. Sastatnes, kā visos Latvijas ievērojamākajos objektos, "Ramirent". Tēlnieciski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgie Kārļa Zāles (1988-1942) veidotie ansambļi pieprasīja līdzvērtīgas kvalitātes sastatņu būvēšanas māku. Piemineklis "Māte Latvija" 2012.gada vasarā saņēma pienācīgu aprūpi, kas darbietilpībā ir līdzvērtīga restaurācijai. Šūnakmens poras, kavernas un savienojumu šuves centimetru pa centimetram ar mitrām kompresēm jāattīra no zāles, sūnām un pat nelieliem kociņiem. "Brīvības" pieminekļa restaurācija sākās 2000.gadā un ilga vairākus gadus. Restaurēja Brīvības tēlu, zeltīja zvaigznes, atjaunoja pieminekļa pamatni, obelisku, kāpnes, akmens materiālus notīrīja un pāršuvoja. Pamatne tika nostiprināta, lai nodrošinātos pret pieminekļa iegrimi.

Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles zvanu torņa zeltīšana. Foto - 2011.gads. Projektēšana un īstenošana: SIA "Skonto būve". Zeltīšanas uzraudzība - vecmeistars Gazi Habibuļins. Atrašanās vieta: Brīvības bulvāris, Rīga. Būvniecības kultūra kā arhitektoniski noformētas vides mākslas paraugs. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles zvanu torņa zeltīšanas laikā amatnieki izvirzīja prasības ģenerāluzņēmējam. Lapiņu zelts nemīl paviršību. Būvniekam bija jārūpējas par zeltīšanai piemērotu apstākļu nodrošināšanu iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem. Katrs milzīgā kupola milimetrs burtiski ir noelsots, cilvēka dvaša ir tā, kas zelta lapiņu netveramo matēriju piestiprina pie virsmas. Precīza zeltīšanas tehnoloģija tiek turēta lielā slepenībā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecība. Foto - 2011.gads. Arhitektūras projekts: "Gunnar Birkerts & Associates", arhitekts Gunārs Birkerts, "Ģelzis, Šmits & Arhetips", arhitekti Modris Ģelzis, Mārcis Mežulis, Sandra Laganovska un Dainis Rūdolfs Šmits. Būvnieks: Nacionālo būvkompāniju apvienība - NBA ("Skonto būve", "RBSSKALS", "RE&RE"). Gaismas pils 68,30 m augsto piramīdu veido monolīta betona nesošās konstrukcijas, tonēta stikla fasādes un nerūsoša tērauda plātnēm klātas jumta slīpnes. Siluetā pret Daugavu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tās 13 līmeņos glabās 6,5 miljonus iespieddarbu, un astoņos līmeņos ar skatu uz Daugavu un Vecrīgas siluetu izvietotās lasītavas vienlaikus varēs uzņemt 1000 apmeklētāju. Topošajā multifunkcionālajā izziņas un kultūras centrā būs arī plašs konferenču centrs ar galveno sanāksmju un koncertu zāli 380 vietām, grāmatniecības muzejs, izstāžu telpas, interneta kafejnīca un grāmatu veikali.

Dzīvojamā augstceltņu kompleksa "Skanstes virsotnes" ceturtās ēkas būvniecība. Foto - 2012.gads. Projektēšana un būvniecība: SIA "Merks". Atrašanās vieta: Grostonas iela, Rīga. Universāls dzīvojamo augstceltņu arhitektūras dizains izpildīts labā būvnieciskajā kvalitātē. Monolītā betona konstrukcija ēkām veidota līdz 14.stāvam. Līdz 25.stāvam gandrīz 77 metru augstumā nesošās sienas būvētas no saliekamā dzelzsbetona paneļiem, pārsegumi - monolītais betons. "Skanstes virsotnes" ir vienīgās dzīvojamās augstceltnes Rīgā, kam ir balkoni. Bīdāmie stikla paneļi izgatavoti no rūdīta un trieciendroša materiāla.

J.Čakstes bulvāra 1.kārtas rekonstrukcija ar gājēju tilta pār Driksas upi izbūvi. Foto - 2012.gads. Projektēšana: SIA "Arhitektu kompānija Ivara Šļivkas birojs", SIA "Projekts 3". Būvnieks: SIA "Tilts". Atrašanās vieta: Jelgavas centrs. Dēļ sarežģītās formas tiek vērtēts kā Eiropā unikālākais gājēju tilts. Neparastās konfigurācijas S veida formas gājēju tiltam jelgavnieki piešķīruši nosaukumu "Mītava". Tilts iekārts vantīs, konstrukcija izgatavota no divās asīs liektiem septiņiem 19 - 24 metrus gariem tērauda laiduma elementiem. Montāža bija jārealizē līdz milimetru precizitātei. Krastmalas vērtība, kuru sākotnēji pilsētnieki apšaubīja, ir individuāli projektētās kortena tēraudā izgatavotās apgaismojuma konsoles ar LED gaismas didēm.

T/c "Galleria Riga" būvniecības noslēguma posms. Foto - 2010.gads. Arhitektūras projekts: SIA "Poga. Sarma. Norde". Būvnieki: SIA "RE&RE", PS "AZC būvsabiedrība". Atrašanās vieta: kvartālā starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām, Rīga. Rīgas vēsturiskajam centram unikāls risinājums ir publikai izmantojamā jumta terase, nepieļaujot tehnisko telpu un iekārtu novietošanu. Kafejnīcas izdzīvoja, pateicoties vērtīgajai panorāmai uz pilsētu "no augšas", savukārt, slidotava ar sintētisko segumu eksistēja neilgi. Ieeja t/c "Galleria Riga" no Blaumaņa ielas caur E.Laubes (1880- 1967) projektēto divstāvu ēkas apjomu, kura fasāde restaurēta. Būvnieciskais izaicinājums - "top down" metodes pielietošana pazems daļas izbūvē.

Individuāla dizaina televīzijas un sakaru retranslācijas tornis. Foto - 2012.gads. Arhitekts un būvprojekta vadītājs - arhitekts Ingurds Lazdiņš, SIA "Arhitektonika". Komunikāciju arihtektūra paraugs Rīgas centra lokam. Konstrukcijas noturībai nepieciešamie špraišļi veiksmīgi ieslēpti tehnisko balkonu pamatnes formu un pagriezienu dinamikā. Tipizācija ļāva būvniekiem vieglāk risināt tehnisko izpildi. Ja jau viens arhitekta radīts un gaumīgs sakaru tornis, izejot 10 gadu! garumā sarežģīto celmlauža ceļu, iekārtojies uz palikšanu Rīgas vēsturiskā centra aizsargzonas nomalē, tad tikai loģisks šķistu risinājums tādus vai modificēti līdzīgus izvietot visa vēsturiskā centra aizsargzonas perimetrā. Un tā būtu iespēja likvidēt sakaru iekārtu "šanhaju" Rīgas jumtu ainavā.

Izstāde ir satelīts konkursam "Gada būvinženieris Latvijā" (www.gadabuvinzenieris.lv), tās mērķis - celt būvniecības prestižu sabiedrībā.

Informāciju sagatavoja Ilze Martinsone, Latvijas Arhitektūras muzeja pārstāve
Foto: Pilseta24.lv