Attīstītāji: Rīgā būtu jābūvē daudz vairāk jaunu biroju centru, taču to ierobežo augošās būvniecības izmaksas
Rīga, 21.marts, LETA. Rīgā ir nepieciešams būvēt daudz vairāk jaunu biroju centru, taču to ierobežo patlaban augošās būvniecības izmaksas, trešdien nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" rīkotajā diskusijā atzina nekustamo īpašumu projektu attīstītāji.
Projektu attīstītāja "Vastint" rīkotājdirektors Romāns Astahovs atzina, ka patlaban aktīvāk ir jābūvē un jāattīsta daudzi projekti. "Pēdējos gados tempi Rīgā bija nepamatoti lēni. Pēdējos septiņos gados ekspluatācijā nodoti tikai 105 000 kvadrātmetru biroju telpu, kas ir ļoti maz. Ja norēķinām nost Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās ēkas 40 000 kvadrātmetrus, tad tie ir tikai 9000 kvadrātmetri gadā," uzsvēra Astahovs.
Viņš norādīja, ka gadsimta sākumā septiņos gados ekspluatācijā tika nodoti 400 000 kvadrātmetri biroju telpu. "Neredzu iemeslu, kāpēc nevarētu veikt vēl vienu izrāvienu un apsteigt Viļņu un Tallinu. Attīstītājiem jādara viss iespējamais, lai Rīgu uzliktu uz Eiropas biroju kartes," sacīja Astahovs.
Igaunijas investīciju fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā Viktors Savins sacīja, ka var pievienoties visam Astahova teiktajam, taču norādīja, ka attīstītāji jūt būtisku būvniecības izmaksu pieaugumu.
"Tas sapni attālina nedaudz tālākā nākotnē, tas nemotivē attīstīt. Ir jābūt vai nu ļoti straujam nomas maksu lēcienam, vai kādiem citiem pozitīviem faktoriem, kas motivē jaunu projektu būvniecību," skaidroja Savins.
Būvkompānijas "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš sacīja, ka salīdzinājumā ar 2017.gada sākumu patlaban būvniecības izmaksas ir augušas vismaz par 20%.
"Tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, cilvēki grib nopelnīt vairāk. Otrkārt, notiek un arī turpmāk notiks diezgan masīva būvniecības pelēkā sektora legalizācija. Treškārt, visi būvniecības procesa dalībnieki grib nopelnīt vairāk, jo līdz šim ieguldītais kapitāls nav strādājis ar pilnvērtīgu atdevi," skaidroja Ozoliņš un aicināja ēku īpašniekus celt nomas maksas, jo izdevumi par telpu nomu uzņēmumiem parasti nerada būtiskas problēmas budžetā.
Arī Savins piekrita, ka nomas maksai ir jākļūst augstākai un īpašumu cenām jāaug. "Nomas sadaļa nav tā lielākā nomnieku budžetā," skaidroja Savins.
Nekustamā īpašuma fonda "SG Capital Partners" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs piekrita, ka motivācija jaunu projektu attīstīšanai patlaban ir un attīstītājiem nevajag kautrēties sākt projektus.
Vienlaikus Švarcs piebilda, ka patlaban komercīpašumu tirgus nav lēts un bieži vien objektu īpašnieki prasa paaugstinātu cenu. "Tirgus ir diezgan karsts. Tas vēl nevārās, varbūt vēl ilgi nevārīsies, taču temperatūra ir tāda, kas liek uzmanīties," piebilda Švarcs.
Ozoliņš piebilda, ka vēl viens traucējošais faktors ir nesamērīgi ilgais būvniecības process. "Process no brīža, kad attīstītājs nopērk zemi, līdz brīdim, kad var sākt rakt, ir ļoti garš. Tas ir ne mazāk par gadu, bet var ilgt līdz pat trīs gadiem. Visi atzīst, ka tā ir problēma, bet neviens neko nedara. Ja būvniecības procesu valstī spēs ātri reformēt, tas būs milzīgs pienesums," sacīja Ozoliņš.
