Atvieglo ēku atjaunošanas un pārbūves būvniecības procesu
Ministru kabineta šā gada 11. janvāra sēdē apstiprināti grozījumi ēku būvnoteikumos, vienkāršojot ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošanu, veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, kā arī mazinot administratīvo slogu un izmaksas. Grozījumi ēku būvnoteikumos stāsies spēkā šā gada 1. martā.
Līdz ar grozījumiem turpmāk ēku būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes un samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumus. Turpmāk ar paskaidrojuma rakstu varēs ierosināt arī otrās un trešās grupas ēkas atjaunošanu (iepriekš bija nepieciešama ēkas fasādes apliecinājuma karte un būvatļauja) un nojaukšanu. Ēkas atjaunošana ietver gan veicamos būvdarbus ēkas fasādē (kas iepriekš bija ietverti ēkas fasādes apliecinājuma kartē), gan pašā ēkā vai tās daļā. Trešās grupas ēkas nojaukšanu ar paskaidrojuma rakstu (iepriekš bija nepieciešama būvatļauja) varēs ierosināt neatkarīgi no tā, vai ārējie inženiertīkli ir vai nav atslēgti, līdzīgi kā to šobrīd paredz otrās grupas ēkas nojaukšana.
Tāpat ēku būvnoteikumos ieviesta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību, kas būtu piemērojams vairākos gadījumos, kad nav nepieciešama institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas vai atsevišķos gadījumos – paša būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentāciju, piemēram, pirmās grupas ēka nojaukšana vai otrās grupas palīgēkas nojaukšana, palīgēkas, kas atbilst mazēkai, jauna būvniecība vai novietošana ārpus pilsētas savā privātajā teritorijā.
Ieviesta arī jauna saskaņošanas procedūra – vienkāršota pārbūve, lai gadījumā, kad nepieciešams veikt nelielas izmaiņas otrās vai trešās grupas ēkā vai tās daļā, piemēram, telpu grupas pielāgošana jaunam lietošanas veidam, kas paredz nepieciešamību izbūvēt jaunu durvju ailu nesošajā konstrukcijā (sienā vai fasādē), to varētu veikt atvieglotā kārtībā ar paskaidrojuma rakstu, tādejādi panākot ātrāku saskaņošanu, kas samazina nepieciešamo laiku un izmaksas. Līdzīga kārtība piemērojama, ja nepieciešams otrās vai trešās grupas ēkas ieejas mezglā izbūvēt pandusu, nodrošinot ēkas pieejamību.
Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā aktuālus datus par ēkām un telpu grupām, kā arī personām ērtāku pakalpojuma pieejamību, kas tai ļaus ietaupīt laiku, ēku būvnoteikumi papildināti ar vēl citiem gadījumiem, kad būvniecības procesa ietvaros iesniegtais iesniegums vienlaikus ir uzskatāms arī par iesniegumu ierosināt ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta piektajai daļai). Noteikumu projekts paredz, ka būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas kadastrālajai uzmērīšanai un attiecīgās būves vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja būvniecības ierosinātājs būvniecības informācijas sistēmā ir apstiprinājis šo būvdarbu pabeigšanu. Tāpat būvniecības ierosinātāja iesniegums (paskaidrojuma raksta II daļa) vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.
Vienlaikus ēku būvnoteikumi papildināti ar jaunu apakšnodaļu “Projektēšanas pamatnes”, kurā ietverts līdzvērtīgs regulējums par būvju situācijas plānu, kāds tas jau ir noteikts Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.
Tāpat būvnoteikumos precizēti punkti, kā tiek pagarināta būvatļauja, ja tiek pārsniegts būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, kas ir pieci vai astoņi gadi. Turpmāk visos gadījumos tiks piemērota vienota būvatļaujas pagarināšanas kārtība, proti, būvatļauju pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā ir pieejama aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta un iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.
Vienlaikus noteikumu projektā svītroti punkti, kas noteica tehniskās apsekošanas veikšanu vai atzinuma iesniegšanu, pārnesot regulējumu uz Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr.384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”. Tāpat noteikumos paredzēts, ka būvspeciālistam, ievadot informāciju par sevi, būs jānorāda ne tikai sertifikāta numurs, bet arī darbības sfēra, jo būvspeciālistam var būt kompetence vienas jomas vairākās darbības sfērās.
Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā (1.5.punkts). Lai nodrošinātu šo grozījumu ieviešanu, tiks veikti arī pielāgošanas darbi būvniecības informācijas sistēmā.
