Atvieglota elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas kārtība
Ministru kabinets šā gada 15. februāra sēdē apstiprināja grozījumus elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtībā, lai nodrošinātu ērtākus risinājumus būvniecības informācijas sistēmā, samazinot būvniecības ieceres iesniegumu veidus, kā arī novērstu praksē konstatētās nepilnības.
Noteikumos gadījumi, kad būvniecības ieceres dokumenti nav jāsagatavo, ir apkopoti vienā punktā, kas līdz šim bija atrodami visā tekstā. Arī šajos gadījumos būvniecības ierosinātājam ir pienākums ievērot trešo personu intereses, saņemt saskaņojumus (piemēram, kopīpašuma gadījumā), ja tādi nepieciešami.
Līdzīgi kā citos speciālajos būvnoteikumos (Ēku būvnoteikumi un Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi), arī šeit ir noteikta jauna saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību, kas būtu piemērojams noteikumos minētajos gadījumos, pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas. Šajos gadījumos nebūs jāsaņem būvvaldes saskaņojums, bet būvvaldei paziņojums tiks iesniegts informācijai.
VAS “Elektroniskie sakari” projektu skaņošanu turpmāk veiks būvniecības informācijas sistēmā paziņošanas procedūrā (līdz šim iestādē projektus vajadzēja iesniegt papīra dokumentu formā). Būvniecības ierosinātājs paziņošanas procedūrā varēs pieprasīt tehniskos noteikumus, kā arī projekta saskaņošanu varēs veikt būvniecības informācijas sistēmā. Kad projekts būs saskaņots to iesniegs būvvaldei un varēs uzsākt ierīkošanas darbus. Līdz paziņojumā par būvniecību norādītajam būvdarbu pabeigšanas termiņam būvniecības ierosinātājam būvniecības informācijas sistēmā jāapstiprina, ka būvdarbi pabeigti vai arī gadījumā, ja būvdarbi nav pabeigti, tie ir jāpagarina vai jāatceļ paziņojums par būvniecību, ja būvdarbi nav uzsākti un netiks veikti. Būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli par būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību.
Būvprojekta ekspertīzi trešās grupas būvei turpmāk veiks būvkonstrukciju daļai un tehnoloģiskajai daļai. Līdz šim būvprojekta ekspertīzi veica visam būvprojektam, tai skaitā situācijas plānam un labiekārtojuma darba apjomam.
Līdz ar grozījumiem ir precizēts termins “iekšējais elektronisko sakaru tīkls”, nosakot, ka tas ir būves piederums atbilstoši Civillikuma 850.pantam. Iekšējais elektronisko sakaru tīkls var piederēt citai personai, kas nav būves īpašnieks, kā kustama lieta.
Tāpat ir pārskatītas inženierbūves būvniecības saskaņošanas procedūras, paredzot, ka turpmāk inženierbūves būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes, tādējādi samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumus.
Paredzēts, ka gadījumos, kad elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas būvdarbos tiek veiktas darbības, kas pazemina būves konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, konstruktīvā mezgla risinājumu izstrādās būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā. Arī būvniecības ieceres dokumentus elektronisko sakaru staba, torņa vai masta būvniecībai varēs izstrādāt būvspeciālists ēku konstrukciju projektēšanā.
Vairāk par apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.
