Atvieglota inženierbūvju būvniecības saskaņošanas kārtība
Šā gada 20. aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos ar mērķi vienkāršot inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvju saskaņošanu, tādējādi veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, mazinot administratīvo slogu un izmaksas.
"Mērķtiecīgi ejam uz to, lai mazinātu būvniecības procesos birokrātiju, ar būvniecības procesu saskaņošanu saistītās izmaksas, kā arī sakārtotu un optimizētu visus saistītos būvniecības procesus. Pirmkārt, tas attiecas uz jaunu būvniecības procesa veidu – paziņošanas kārtību, kas paredz informēt būvvaldi par plānoto būvniecību. Otrkārt, precīzāk noteikti gadījumi, kad būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami un kādos gadījumos ir vienkāršots būvniecības process, sagatavojot paskaidrojuma rakstu. Šodien pieņemtais regulējums ir vēl viens solis tuvāk tam, lai būvniecības process būtu efektīvāks un vienlaikus arī saprotamāks un caurskatāmāks," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Izmaiņas paredz gadījumus, ka turpmāk bez būvniecības ieceres dokumentiem varēs veikt avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbus, dažādu iekārtu nomaiņu, tai skaitā bojājumu, kas radušies dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ likvidēšanas darbus. Atgādinām, ka personai ir pienākums ievērot trešo personu intereses, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, saņemt saskaņojumus (piemēram, kopīpašuma gadījumā), ja tādi nepieciešami.
Ar grozījumiem MK noteikumos tiek ieviesta saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību. Tas būtu piemērojams gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas. Paziņošanas procedūru varēs piemērot daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla atjaunošanai vai pārbūvei, pirmās grupas inženierbūves nojaukšanai; inženiertīkla pievada jaunai būvniecībai. Vienlaikus tiek saglabāts Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumos noteiktais regulējums par paziņošanas procedūru.
Pēc paziņošanas kārtībā veiktiem būvvdarbiem būs pienākums sagatavot inženierbūves novietojuma izpildmērījumu, kā arī būvniecības informācijas sistēmā jānorāda informācija par veiktajiem būvdarbiem. Būvvalde ir tiesīga veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli par būvniecības informācijas sistēmā saņemto paziņojumu par būvniecību.
Līdz ar izmaiņām regulējumā tiek svītrota apliecinājuma karte, bet saglabāta vienkāršotā kārtība ar paskaidrojuma rakstu. Kā liecina līdz šim novērotais, personām bija grūtības iesniegt atbilstošo veidlapu – paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, līdz ar to ir saglabāta tikai viena veidlapa.
Šobrīd ir noteikts, ka būvprojekta ekspertīzi veic visam būvprojektam. Būvprojekta ekspertīzē būtu jāizvērtē tās būvprojekta daļas, kuras ir būtiskas, lai uzskatītu, ka inženierbūve ir droša un ekspertīzē nevajadzētu vēlreiz pārbaudīt visu trešās grupas inženierbūves būvprojektu. Tādēļ ar grozījumiem MK noteikumos paredzēts, ka ekspertīze turpmāk veicama būvkonstrukciju daļai un tehnoloģiskajai daļai (energoapgādes objektiem).
Līdz ar grozījumiem tiek precizēta kārtība, kādā varēs pagarināt būvatļauju, ja tiek pārsniegts būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, kas atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem ir 5 vai 8 gadi. Turpmāk visos gadījumos tiks piemērota vienota būvatļaujas pagarināšanas kārtība - būvatļauju (būvdarbu veikšanas ilgumu) pagarinās uz laiku, ko pieprasījis būvniecības ierosinātājs, ja institūcijā, kura pilda būvvaldes funkciju, ir iesniegts inženierbūves izpildmērījums, ja tas nepieciešams, un atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.
Tāpat MK noteikumos iekļauti vairāki tehniski grozījumi attiecībā uz nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu un informāciju, kādu būvspeciālists norāda par sevi Būvniecības informācijas sistēmā.
Papildus izmaiņas paredz, ka gaisvada elektrolīniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā kā projektēšanas pamatne ir piemērojama inženiertīklu izvietojuma shēma, kas būtiski atvieglos AS "Sadales tīkls" sagatavot šādu būvniecības ieceres dokumentāciju.
Ņemot vērā, ka apstiprinātās izmaiņas attiecas arī uz elektroenerģijas būvēm, spēku zaudēs Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi".
Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumos Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī.
Reizē ar izmaiņām atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos, Ministru kabinets apstiprināja arī grozījums Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevas". Izmaiņas paredz, ka no nodevas par būvatļaujas izdošanu vai būvniecības ieceres akceptu ir atbrīvoti elektroenerģijas energoapgādes komersanti, kas ir licencēti vai atbilst noteikumiem par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, ja plānotā būve (būvniecības ieceres objekts) būs energoapgādes komersanta īpašumā vai lietošanā un tiks tieši izmantota elektroenerģijas ražošanai vai pārvadei.
