Augstceltne - dzīvojamā māja
Latvijas galvaspilsētā vairāku stāvu apbūve parādījās tikai 19.gs. beigās. Pirmā sešstāvu būve uz apkārtējo Rīgas ēku fona izskatījās kā milzīgs monstrs. Tomēr iedzīvotāji ar tām aprada, un ar laiku ēku stāvu skaits arvien vairāk sāka palielināties. Šobrīd Rīgā, ņemot vērā pasaules standartus, īsta debesskrāpja nav, taču ir uzceltas dažas divu un trīs desmitu stāvu ēkas. Augstākais pagaidām ir 30 stāvu dzīvojamo māju komplekss Panorama plaza.
Augstceltnes priekšrocības
Viena no augstceltnes priekšrocībām ir iespēja teorētiski padarīt pilsētu kompaktāku, apvienojot lielu skaitu dzīvokļu vienuviet, bet, no otras puses, Rīgai augstceltnes nav raksturīgas. Ceļot debesskrāpi, jādomā arī par to, lai cilvēki tam apkārt un iekšpusē justos labi. Ja tiek celtas tikai tradicionāla augstuma mājas, pilsēta zaudē metropoles tēlu, bet Rīgai jābūt dinamiskai un mūsdienīgai. Tomēr ir diezgan sarežģīti salikt kopā Rīgas arhitektūru ar nākotnes projektiem, kuru galvenais objekts – augstceltnes.
Faktori, kas liecina par labu augstceltnēm: · augstceltne pēc savas definīcijas ir racionāla, jo tā ļauj ekonomēt zemes platību; · iespējams koncentrēti nodrošināt augstu komforta līmeni; · tā ir relatīvi lētāka; · koncentrējot visu vienuviet, vieglāk atrisināt infrastruktūras jautājumus - mazāk teritorijas aizņem ceļi, inženierkomunikācijas u.c.; · var izveidot lielākas apzaļumotās un labiekārtotās teritorijas, attīstīt sociālo infrastruktūru – veidot fitnesa centrus, bērnu pieskatīšanas centrus, banketu zāles u.c.; · iespēja skatīt apkārtni no augšas; · dažāda augstuma ēku apbūvē iespējams akcentēt nozīmīgas ēkas; · augstceltne diezgan aktīvi veido pilsētas siluetu, iezīmē jaunos centrus, bieži vien kalpo kā sava veida simbols; · mūsdienu apstākļos augstceltnes lielā mērā asociējas ar konkrēto pilsētas vai valsts ekonomisko potenciālu. Esot augstceltnē
Atrodoties augstceltnē, cilvēks var justies divējādi – neomulīgi un nervozi, nepārtraukti domājot par stāvu skaitu zem kājām, vai pilnīgi komfortabli, nemaz neuztraucoties par atrašanās vietu. "Man kā praktizējošam arhitektam dažādi apbūves veidi ir dažādi instrumenti, kas tiek izmantoti projektēšanā. 21.gadsimta pilsētas priekšrocība ir spēja piedāvāt maksimāli daudz iespēju dažādiem cilvēkiem ar atšķirīgiem dzīves stiliem. Daudziem patiktu dzīvot augstceltnēs, un viņi būtu gatavi maksāt par skaistu panorāmas skatu, bet es pats pie tiem šobrīd gan nepiederu," atzīst arhitekts Ventis Didrihsons.
Iespējamās problēmas Šūpošanās vējā. Pasaulē ir atsevišķas augstceltnes, kuru konstruktīvais risinājums pieļauj nelielas svārstības vēja ietekmē, taču, kā apgalvo speciālisti, Latvijā, kur nav pagaidām uzceltas augstākas celtnes par 20-30 stāviem, vēja ietekme uz šo ēku konstrukcijām esot nebūtiska, un cilvēks, atrodoties augšējos stāvos, nejutīs svārstības. Izsauļošana. Iekštelpās ar lieliem stiklojumiem, kas orientēti pret dienvidiem, būs problēmas ar telpu pārkaršanu vasarā. Ir dažādi risinājumi: · uzstādīt gaisa dzesēšanas ierīces, bet tās palielinās ekspluatācijas izdevumus; · veidot segtus balkonus, kas fiziski aizsedz sauli; · izmantot žalūzijas, aizkarus un saules starus atstarojošas plēves, - šie risinājumi funkcionē daļēji, bet nerisina problēmu kopumā. Vējš. Balkons 20.stāvā būs daudz vējaināks nekā 5.stāvā. Vēja dēļ arī loga atvēršana var būt problemātiska. Margas . Balkonam vai terasei zemākajos un augstākajos stāvos paredzētas vienāda augstuma margas (aptuveni 1 m). Šķiet, augšējos stāvos psiholoģiskai drošībai derētu augstākas margas. Svarīgi pievērst uzmanību arī bērnu drošībai. Ugunsdrošība. Augstceltnēs ļoti svarīga ir ugunsdrošība, par ko lielā mērā ir atbildīgi projektētāji. Pēc pērnā gada ugunsgrēka traģēdijas vienā no Mežaparka daudzstāvu dzīvojamām ēkām daudz lielāku vērību augstceltņu ugunsdrošībai pievērš arī potenciālie iedzīvotāji (dzīvokļu pircēji). Tāpēc ēkā jābūt pārdomātam plānojumam un ievērotiem visiem normatīviem – jānodala pareizās evakuācijas zonas un jāparedz evakuācijas ceļi, kas būtu ne tikai atzīmēti plānā, bet reāli funkcionētu, un cilvēki varētu tos izmantot. Augstceltnēs jābūt divām nepiedūmojamām kāpņu telpām un vienam ugunsdrošam liftam. Šos normatīvus regulē un pārbauda speciāls dienests. Ja nav pārliecības par iespēju laikā evakuēties, cilvēki augstākajos stāvos var justies nedroši. Lifti. Augstceltnēs paredz vairākus ātrgaitas liftus, kas atbilst iedzīvotāju kapacitātei. Augstceltnes tiek projektētas tā, lai tās varētu izmantot gan invalīdi, vecāki cilvēki, gan bērni un grūtnieces. Atšķirībā no 4-5 stāvu ēkām, augstceltnēs ir plaši lifti, kā arī bērnu ratiņu noliktavas un tieša ieeja liftā no autostāvvietas. Tāpēc par iespējām uzvest augšējos stāvos lielizmēru priekšmetus nav jāraizējas. Taču vienmēr bažas var radīt iespējamā situācija, ka lifts pēkšņi pārstāj darboties. Augstceltnes tuvums. Augstceltne aizsegs skatu uz apkārtni tuvāko māju iemītniekiem, tāpēc jābūt labi pārdomātam to izvietojumam blīvi apdzīvotā teritorijā. Rudens – pavasara periodā ēka aizsegs arī sauli. Situācija var būt ļoti nelabvēlīga apkārtējo māju iemītniekiem, ja blakām veidojas debesskrāpju puduris. Perimetrāla apbūve, kas veido skaidru telpisko struktūru (ielas, laukumi, parki), nodala publisko ārtelpu no privātās, - "šāda vide man šķiet daudz cilvēciskāka, drošāka un pilsētnieciskāka, nekā atrodoties starp augstceltnēm," teic Ventis Didrihsons. Bloķēta apbūve ir arī daudz ekonomiskāka, jo patērē par 20-30% mazāk siltumenerģijas (mazāk ārējo virsmu). Pilsētas attīstība
Rīgas pilsētas attīstība iezīmējusies lēcienveidīgi – brīžiem tā ir bijusi varena, bijuši arī pagrimuma gadi. Arhitekts Sergejs Ņikiforovs uzskata, ka Rīgas pilsētai pašlaik vēl nav pilnīgi skaidru rīcību programmu, arhitektūras politikas, - izpratnes par to, kā Rīga varētu attīstīties turpmāk. Pārvērst Rīgu par brīvpilsētu, liberalizējot ekonomiku, valsts šobrīd nav gatava, lai gan tieši pēc šī principa attīstījusies liela daļa megapilsētu. Singapūrā, Honkongā, Ņujorkā, Tokio un citās lielās pilsētās augstceltnes ir viens no šīs zemes ekonomiskās varenības simboliem. Pagaidām augstākā dzīvojamā ēka Rīgā top Daugavas kreisajā krastā - Panorama plaza (30 stāvi). Daugavas labajā krastā augstākā ir Astra lux(24 stāvi). No biroju celtnēm augstākā ir Hansabankas ēka Saules akmens. Dzīvokļu cenas augstceltnē Dzīvokļu cenas augstceltnē ir atšķirīgas. Augšējā stāvā tas ir ievērojami dārgāks galvenokārt skata dēļ. Augstceltnē Astra luxpirmā stāva dzīvokļa cena ir 1800 eiro par kvadrātmetru, ar katru nākamo stāvu kvadrātmetra cena palielinās par 100 eiro. Paša augšējā jeb 24.stāva dzīvokļa kvadrātmetrs maksā 4500 eiro. Savukārt Panorama plaza pirmā stāva dzīvokļa kvadrātmetra cena ir 2600 eiro, bet 30. stāvā – 6000. Cenas var mainīties, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus tendencēm. Autore: Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar sertificētiem arhitektiem Venti Didrihsonu un Sergeju Ņikiforovu. {ABC_POLL ID=noklut_abc}
