"Augstsprieguma tīklam" piešķir 57,75 miljonu eiro līdzfinansējumu Baltijas elektroenerģijas tīklu sinhronizācijai ar Eiropu
Rīga, 19.marts, LETA. AS "Augstsprieguma tīkls" (ATS) parakstījis līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA) par 57,75 miljonu eiro līdzfinansējuma piešķiršanu Baltijas elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ar Eiropu projekta pirmajai fāzei, aģentūru LETA informēja AST pārstāve Aija Ikstena.
Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori, AST, Igaunijas AS "Elering" un Lietuvas "Litgrid AB", šodien Briselē parakstīja granta līgumu ar INEA par 323 miljonu eiro piešķiršanu Baltijas sinhronizācijas projekta pirmajai fāzei. Piešķirtie 323 miljoni eiro ir projekta līdzfinansējums 75% apmērā. Kopējās izmaksas Latvijā ir 77 miljoni eiro, no kuriem 57,75 miljoni eiro ir līdzfinansējums.
"Tas, ka projekta pirmajam posmam piešķirts maksimālais iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā, liecina, ka esam novērtēti Eiropā, mūsu pieteikumi ir sagatavoti augstā kvalitātē un šis projekts ir svarīgas ne tikai reģionālā Baltijas mērogā, bet arī visai Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Turklāt, ieguldot Eiropas līdzekļus tīkla sakārtošanā, AST izvairīsies no investīcijām, kas nākotnē būtu jāveic no pašu līdzekļiem un varētu atsaukties uz pārvades tarifiem," pauda AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.
Projekta pirmās fāzes kopējās izmaksas ir 430,2 miljoni eiro. Projekta realizācijas laikā ir plānota elektropārvades līniju pārbūve Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, jaunu līniju būvniecība, autotransformatoru uzstādīšana apakšstacijā "Alytus" Lietuvā, kā arī elektroenerģijas sistēmas inerces nodrošināšanas, frekvences regulēšanas un sistēmas vadības iekārtas modernizācija un izbūve.
Latvijā projekta pirmā fāze ietver divu esošo Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu Valmiera - Tartu un Valmiera - Tsirgulina pārbūve, plānotās kopējās izmaksas ir 45 miljoni eiro, līniju pārbūve ir paredzēta no 2020.gada līdz 2024.gadam, viena sinhronā kompensatora uzstādīšana Latvijas elektropārvades tīklā inerces nodrošināšanai sinhronizācijas režīmā, tā izmaksas tiek plānotas 25 miljonu eiro apmērā un par piemērotāko tā uzstādīšanas šobrīd tiek plānota apakšstacija "Brocēni".
Projekta ietvaros paredzēts nodrošināt arī izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas sistēmas vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanu gan elektropārvades sistēmā, gan Latvijas elektrostacijās pēc modeļu pārbaudes pasākumiem 2019.gadā.
AST skaidroja, ka Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.
Paredzēts, ka sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu līdzstrāvas kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs.
Kā galvenos Baltijas valstu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijas ar Krieviju un Baltkrieviju ieguvumus ATS min drošāku sadarbību ar Eiropas elektroenerģijas sistēmām atbilstīgi vienotiem darbības un vadības principiem un lielāku skaitu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu, kuri tiek nodrošināti Eiropā (frekvences regulēšana, rezervju tirdzniecība, patēriņa slodzes regulēšana). Tāpat tiek prognozēts, ka pēc Baltijas valstu sinhronizācijas pieaugs arī starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecība Eiropā.
