Augulis: Jāsaņem atbilde, vai EK gatava trīskāršot "Rail Baltica" paredzēto finansējumu
Baltijas valstīm ir jāsaņem atbilde no Eiropas Komisijas (EK), vai tā ir gatava gandrīz trīskāršot pašlaik paredzēto finansējumu un nodrošināt apmēram 56%-60% no dzelzceļa tīkla "Rail Baltica" izmaksām, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Viņš norādīja, ka informācija no EK var tikt saņemta tad, kad Baltijas valstis vienosies par turpmāko rīcību šī projekta attīstībā vai arī pirms tam.
Kā ziņots, projekta "Rail Baltica" dzelzceļa plānotais maršruts ir Tallina-Pērnava-Rīga-Panevēža-Kauņa. "Rail Baltica" ir Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) prioritārais projekts. Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." aprēķinājusi, ka tā īstenošanai būtu nepieciešams Eiropas Kopienas līdzfinansējums 56% apmērā.
Augulis skaidroja, ka TEN-T projektos EK sniedz 20% finansējumu, taču pie šāda līdzekļu apjoma ir jautājums, vai Latvija varēs segt atlikušo daļu no mums paredzētajiem 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu) lielajiem tēriņiem. Tā būtu ievērojama summa no valsts budžeta.
Baltijas valstu transporta ministri par projekta tālāko izpēti un realizāciju spriedīs tikšanās laikā septembra beigās, piebilda Augulis.
Kā ziņots, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" visdzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju "Rail Baltica" koridorā.
Pētījums veikts par maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Panevēža-Kauņa, par ko martā vienojās visas trīs Baltijas valstis. Tiesa, nopietns faktors, kas noteiks šī projekta nākotni, būs politiskie aspekti, atzinuši pētījuma autori.
Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz 1435 milimetru sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt "Rail Baltica", izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir Tartu, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja, Šauļi, Klaipēda un Viļņa.
Kopumā padziļināti tika pētīti četri projekta maršruta varianti. Konsultantu ieteiktais ir vistiešākais un īsākais no tālākā dienvidu punkta līdz šī koridora tālākajam ziemeļu punktam. Tas ir 728 kilometru garš jauktas satiksmes dzelzceļš un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā ir 240 kilometru stundā. Latvijā "Rail Baltica" kopgarums paredzēts 235 kilometri. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.
Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas-Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots četras stundas un astoņas minūtes, bet preču vilcieniem - desmit stundas un 29 minūtes. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 kilometru stundā, bet kravas vilcieniem - 68 kilometri stundā. Kustības sarakstā paredzēta satiksme diennaktī sešas dienas nedēļā, savukārt svētdienās kustības apjoms būtu samazināts, jo tiktu veikti apkopes darbi. Pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām. No visiem aplūkotajiem maršrutiem tieši šajā tika konstatēts vislielākais pieprasījums attiecībā uz kravu pārvadājumiem, kas galvenokārt saistīts ar to, ka tas paredz visīsāko pārvadājumu laiku.
Igaunijā paredzētas trīs pasažieru dzelzceļa stacijas - Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava, kamēr Latvijā būs tikai viena stacija - Rīgas Centrālā stacija, bet Lietuvā divas - Palemonas stacija Kauņā un Panevēžā.
Tiek ieteikts pārraudzību pār "Rail Baltica" attīstību uzņemties speciāli izveidotai programmas vadības grupai, kuras uzdevums būtu projekta programmas stratēģiskās virzības vispārēja kontrole. Šo grupu varētu veidot galveno dalībvalstu pārstāvji, kuriem palīdzētu citas ieinteresētās puses, tostarp Eiropas Savienība (ES). Tāpat ir nepieciešama neatkarīga revīzijas grupa, kas vērtētu projekta biznesa mērķu sasniegšanu. Tā sastāvētu no neatkarīgajiem un komerciālajiem ekspertiem.
Pētījumā paredzēts, ka līdz 2024.gadam būs projekta investīciju periods, savukārt nākamie 30 gadi - ekspluatācijas laiks.
Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo institūciju iepazīšanās ar ziņojumu tas vēl būs jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst visu Baltijas valstu pārstāvji. Pēc tam visām trim valstīm būs jāpieņem kopīgs lēmums par jaunas, ES dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošas dzelzceļa līnijas izveidi vai atteikšanos no tās. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada rudenī Igaunijā.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. "Rail Baltica" ir TEN-T prioritārais projekts. "Aecom Ltd." aprēķinājis, ka tā īstenošanai būtu nepieciešams Kopienas līdzfinansējums 56% apmērā.
Projekta izpēte tika sākta 2010.gada aprīlī un 50% apmērā tā tiek finansēta no TEN-T budžeta. Izpētei nacionālo līdzfinansējumu proporcionāli nodrošina katra valsts no budžeta līdzekļiem. Izpētes kopējās izmaksas ir līdz 396 000 eiro (277 200 latu), un tās sedz trīs Baltijas valstis kopā - katra vienu trešdaļu.
LETA
Viņš norādīja, ka informācija no EK var tikt saņemta tad, kad Baltijas valstis vienosies par turpmāko rīcību šī projekta attīstībā vai arī pirms tam.
Kā ziņots, projekta "Rail Baltica" dzelzceļa plānotais maršruts ir Tallina-Pērnava-Rīga-Panevēža-Kauņa. "Rail Baltica" ir Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) prioritārais projekts. Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." aprēķinājusi, ka tā īstenošanai būtu nepieciešams Eiropas Kopienas līdzfinansējums 56% apmērā.
Augulis skaidroja, ka TEN-T projektos EK sniedz 20% finansējumu, taču pie šāda līdzekļu apjoma ir jautājums, vai Latvija varēs segt atlikušo daļu no mums paredzētajiem 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu) lielajiem tēriņiem. Tā būtu ievērojama summa no valsts budžeta.
Baltijas valstu transporta ministri par projekta tālāko izpēti un realizāciju spriedīs tikšanās laikā septembra beigās, piebilda Augulis.
Kā ziņots, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" visdzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija "Aecom Ltd." ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju "Rail Baltica" koridorā.
Pētījums veikts par maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Panevēža-Kauņa, par ko martā vienojās visas trīs Baltijas valstis. Tiesa, nopietns faktors, kas noteiks šī projekta nākotni, būs politiskie aspekti, atzinuši pētījuma autori.
Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz 1435 milimetru sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt "Rail Baltica", izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir Tartu, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja, Šauļi, Klaipēda un Viļņa.
Kopumā padziļināti tika pētīti četri projekta maršruta varianti. Konsultantu ieteiktais ir vistiešākais un īsākais no tālākā dienvidu punkta līdz šī koridora tālākajam ziemeļu punktam. Tas ir 728 kilometru garš jauktas satiksmes dzelzceļš un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā ir 240 kilometru stundā. Latvijā "Rail Baltica" kopgarums paredzēts 235 kilometri. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi.
Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas-Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots četras stundas un astoņas minūtes, bet preču vilcieniem - desmit stundas un 29 minūtes. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 kilometru stundā, bet kravas vilcieniem - 68 kilometri stundā. Kustības sarakstā paredzēta satiksme diennaktī sešas dienas nedēļā, savukārt svētdienās kustības apjoms būtu samazināts, jo tiktu veikti apkopes darbi. Pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām. No visiem aplūkotajiem maršrutiem tieši šajā tika konstatēts vislielākais pieprasījums attiecībā uz kravu pārvadājumiem, kas galvenokārt saistīts ar to, ka tas paredz visīsāko pārvadājumu laiku.
Igaunijā paredzētas trīs pasažieru dzelzceļa stacijas - Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava, kamēr Latvijā būs tikai viena stacija - Rīgas Centrālā stacija, bet Lietuvā divas - Palemonas stacija Kauņā un Panevēžā.
Tiek ieteikts pārraudzību pār "Rail Baltica" attīstību uzņemties speciāli izveidotai programmas vadības grupai, kuras uzdevums būtu projekta programmas stratēģiskās virzības vispārēja kontrole. Šo grupu varētu veidot galveno dalībvalstu pārstāvji, kuriem palīdzētu citas ieinteresētās puses, tostarp Eiropas Savienība (ES). Tāpat ir nepieciešama neatkarīga revīzijas grupa, kas vērtētu projekta biznesa mērķu sasniegšanu. Tā sastāvētu no neatkarīgajiem un komerciālajiem ekspertiem.
Pētījumā paredzēts, ka līdz 2024.gadam būs projekta investīciju periods, savukārt nākamie 30 gadi - ekspluatācijas laiks.
Pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgo institūciju iepazīšanās ar ziņojumu tas vēl būs jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst visu Baltijas valstu pārstāvji. Pēc tam visām trim valstīm būs jāpieņem kopīgs lēmums par jaunas, ES dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošas dzelzceļa līnijas izveidi vai atteikšanos no tās. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada rudenī Igaunijā.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. "Rail Baltica" ir TEN-T prioritārais projekts. "Aecom Ltd." aprēķinājis, ka tā īstenošanai būtu nepieciešams Kopienas līdzfinansējums 56% apmērā.
Projekta izpēte tika sākta 2010.gada aprīlī un 50% apmērā tā tiek finansēta no TEN-T budžeta. Izpētei nacionālo līdzfinansējumu proporcionāli nodrošina katra valsts no budžeta līdzekļiem. Izpētes kopējās izmaksas ir līdz 396 000 eiro (277 200 latu), un tās sedz trīs Baltijas valstis kopā - katra vienu trešdaļu.
LETA
