Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs ir viena no savdabīgākajām un pretrunīgākajām ēkām
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, kas nu pazīstams ar nosaukumu Zeimuļš (arh. Rasa Kalniņa, Māris Krūmiņš / SAALS) ir viena no savdabīgākajām un pretrunīgākajām ēkām visu minēto ne tikai šogad, bet visu pēdējo divdesmit neatkarības gadu arhitektūrā. Būves tēls, ko veido zaļais jumts ar daudzām dažādām (kopā - 87) trīsstūra slīpnēm, daudziem arhitektiem šķiet mulsinošs, taču tie, kas novērtējuši klātienē lielākoties atsaucas cildinoši. Būtiska ir arī ēkas sociālā nozīme, - ikdienā jaunajā ēkā dažādās nodarbībās ir iesaistīti simtiem bērnu.
Arī Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā (Zaigas Gailes birojs) ir arhitektūras darbs, ko var droši nosaukt par īpašu visas divdesmitgades kontekstā. Muzeja ēka ar arhitektūras, scenogrāfijas un kinematogrāfijas līdzekļiem, - ar pustumsu, ar dokumentālās filmas kadriem, ar skaņu, ar dēļu raupjumu un darvas smaržu un iedarbojas vienlaikus uz visām maņām un rosina pietuvoties, sajust un domāt par to, ko kara laikā paveicis Žanis Lipke.
Vēl citas nozīmīgas aizvadītā gada būves bija Mākslas akadēmijas paplašinājums (Andis Sīlis / SZK un Partneri), atjaunotā noliktavas ēka Aldaru ielā Vecrīgā (kas ieguva arī Latvijas Arhitektu savienības gada balvu, arhitekti - Līga Apine, Liene Griezīte, Reinis Liepiņš), kā arī radio un TV sakaru tornis Rīgas centrā - Ērgļu ielā (Ingurds Lazdiņš / Arhitektonika).
Savukārt no citiem ar arhitektūru un pilsētplānošanu saistītajiem notikumiem un sabiedriskajām aktivitātēm, aptaujā izcēlās Radi Rīgu - semināru cikls, kurā regulāri tiekoties gada garumā grupa arhitektu, plānotāju, ainavu arhitektu u.c. iesaistīto, ne vien apguva jaunas pieejas plānošanai, bet arī izstrādāja piecus priekšlikumus dažādām Rīgas apkaimēm. Šie publiskā telpas attīstības redzējumi izauga soli pa solim no vērīgas apkaimju īpatnību un vajadzību iepazīšanas, daudz runājoties ar iedzīvotājiem un reizē sadarbojoties ar pašvaldības pārstāvjiem, radot būtisku prototipu tam, kā būtu jāplāno pilsētas vietas.
Tradicionāli A4D aptauja skar arī pasaules mēroga notikumus un ne tikai ar arhitektūru kā saistītus, bet arī lūkojoties plašāk uz pilsētu attīstību. Piemēram, iepriekšējā, 2011. gadā kā viszīmīgākie notikumi tika minēti protesti daudzu pasaules pilsētu ielās - Arābu pavasaris, Occupy kustība, nemieri Londonā, gan daudz citu demonstrāciju visdažādākajās pasaules pilsētās, kas tādejādi no jauna atklāja arī pilsētas publiskās telpas nozīmi.
Šogad viens no notikumiem, kas pieminēts daudzās atbildēs, bija Oskara Nīmeijera nāve, - izcilais brazīliešu arhitekts nomira decembrī, 104 gadu vecumā. Būdams viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta arhitektiem, viens no lielajiem modernistiem un dzelzsbetona arhitektūras pionieriem, Nīmeijers ietekmējis daudzas arhitektu paaudzes.
Otra lieta, kas šogad pasaules kontekstā minēta biežāk, nav viena ēka vai notikums, bet gan pārmaiņu procesi, faktiski, - paradigmas maiņa arhitektūrā. Šīs norises vērojamas jau vairākus gadus, - globālā ekonomiskā krīze ir bijusi noteikta robežšķirtne. Līdz ar globālo ekonomisko procesu bremzēšanos, mainās arī arhitektu izpratne par notiekošo un savām spējām un varēšanu ietekmēt šīs norises, notiek zināma nozares pamatu, mērķu un arhitekta lomas pārvērtēšana.
Praksē tas izpaužas, ka iepretim "trekno gadu" pasaules lielprojektiem, pašmērķīgām formām, pārspīlētai arhitektu un pasūtītāju ego apliecināšanai, tā sauktajai "stārhitektūrai" arvien vairāk varam ieraudzīt projektus un risinājumus, kas lielākā vai mazākā mērogā pievēršanās dzīves telpai, resursu taupīšanai, pilsētas problēmu risināšanai, konkrētu vietu un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanai. Un runa nav tikai par ēkām - to apliecina arī dažādas diskusijas, konferences un izstādes pasaulē, tostarp arī nozīmīgākais arhitektūras pasākums pasaulē - Venēcijas biennāles izstāde šogad lielā mērā pievērsās šai tēmai.
Šajos pārmaiņu procesos iekļaujas un ar tiem sasaucās arī vietējās norises Latvijā un Rīgā, piemēram, strukturālās reformas Latvijas Arhitektu savienībā, dažādu diskusiju, pasākumu un aktivitāšu pieaugums arhitektu vidū, Rīgas centra pilsētvides renesanse, apkaimju aktivitātes, kā arī iepriekš jau pieminētais Radi Rīgu projekts - tajos visos var saskatīt daudz kopīga un vienojoša ar to, kas notiek pasaulē.
Sagaidāms, ka 2013.gada ievērojamākās būves Latvijā būs Rēzeknes koncertzāle, Saldus Mūzikas un mākslas skola, kā arī - Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Ik decembri arhitektūras platforma A4D rīko aptauju par aizvadītā gada ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētu attīstībā, uzdodot arhitektiem un arhitektūras interesentiem jautājumus par gada nozīmīgāko pasaulē, Latvijā un katra profesionālajā dzīvē vai ar arhitektūru saistītajā pieredzē. Šoreiz savas domas par gada nozīmīgākajām būvēm, notikumiem un norisēm iesūtīja, piemēram, arhitekte Zaiga Gaile, Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis, Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone, žurnāla Latvijas arhitektūra redaktors Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas būvniecība redaktore Agrita Lūse un citi. Zīmīgi, ka starp atbilžu autoriem ir arī trīs latviešu arhitekti, kas šobrīd strādā Ķīnā.
Informāciju sagatavoja Artis Zvirgzdiņš, "A4D" redaktors
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs/ Foto: LETA
2013.gada 8.janvārī
