Saskaņošanai nodots jauns Vispārīgo būvnoteikumu projekts

Rīga, 30.marts, LETA. Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūcijas saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Vispārīgie būvnoteikumi", kurš pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā aizstās pašreiz spēkā esošos noteikumus, aģentūru LETA informēja ministrijā.

"Šajā un turpmākajos gados varam prognozēt straujāku būvniecības nozares izaugsmi, ko sekmēs Eiropas Savienības fondu investīcijas. Lai veicinātu būvniecības apjomu pieaugumu un, kas būtiski, arī kvalitāti, ir svarīgi skaidri noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību un mazināt administratīvo slogu būvniecībā," uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu būvniecībā, pilnveidot būvju sadalījumu grupās, pārskatīt būvniecības procesu un iesaistīto būvniecības procesa dalībnieku atbildību, kā arī skaidri nodalīt būvniecībā iesaistīto juridisko personu un būvspeciālistu pienākumus un tiesības.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem "Vispārīgie būvnoteikumi", jaunajā noteikumu projektā ir paredzēts samazināt valsts un pašvaldību institūciju izdoto tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanas laiku no 20 dienām līdz 10 darba dienām.

Tāpat ir plānots samazināt inženiertīklu īpašnieku izdoto tehnisko noteikumu inženiertīklu pievadu un inženiertīklu šķērsošanai izsniegšanas laiku no iepriekš noteiktajām 20 dienām līdz 10 darba dienām. Papildus, ja persona lūgs inženiertīklu īpašniekam izsniegt pieslēgšanās tehniskos noteikumus īsākā termiņā, inženiertīklu īpašnieks varēs izsniegt tehniskos noteikumus par maksu īsākā termiņā. Kā ierobežojums inženiertīklu īpašniekiem būs noteikts, ka par tīkla šķērsošanu nevarēs prasīt maksu, kā arī nevarēs prasīt veikt papildu darbības vai pieprasīt vēl kādus citus dokumentus, kas nav tieši saistītas ar šķērsošanu vai pieslēgšanos inženiertīkliem.

Noteikumu projektā konkrēti noteikti būvspeciālistu - būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja, atbildīgā būvdarbu vadītāja, būvuzrauga - profesionālie pienākumi. Tāpat konkrēti noteikti pienākumi arī ieceres un būvprojekta izstrādātājam, galvenajam būvdarbu veicējam, būvuzraudzības veicējam.

Šobrīd spēkā esošajā regulējumā ir noteikts, ka projektēšanas darbi ir jāizpilda divu vai četru gadu laikā, bet būvdarbu uzsākšanai vairumā gadījumu tika noteikti divi gadi. Ja šis termiņš netiek ievērots, būvniecības process bija jāuzsāk no jauna. Vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka pašvaldībām ne vienmēr pēc būvprojekta izstrādes ir pieejams finansējums ieceres realizācijai vai ir iespējams to realizēt tikai daļēji, līdz ar to būtu jāparedz ilgāks termiņš projekta realizācijai. Tādēļ noteikumu projektā ir paredzēts, ka projektēšanas darbi būs izpildāmi četru gadu laikā, savukārt būvdarbi būs jāuzsāk piecu gadu laikā. Plānots pagarināt arī pirmās grupas ieceres realizācijas termiņu no diviem gadiem līdz pieciem gadiem.

Noteikumu projekts paredz, ka būvprojekta ekspertīze būs obligāta trešās grupas jaunu būvju un pārbūvju būvprojektiem, ja tiek mainītas nesošās konstrukcijas vai tiek mainītas slodzes uz nesošajām konstrukcijām. Būvprojekta ekspertīzes mērķis ir izvērtēt projektējamās būves mehānisko stiprību un stabilitāti, kā arī ugunsdrošību.

Regulējums vairs nenoteiks, kādām būvprojekta daļām būs jāveic ekspertīze, bet noteiks, ka ekspertīzē ir jāpārbauda būves drošums - mehāniskā stiprība un stabilitāti, kā arī ugunsdrošības risinājumi. Ja būves mehāniskā stiprība un stabilitāte attiecas uz būvkonstrukciju daļu, tad ugunsdrošības risinājumi var skart gan arhitektūras daļu, gan būvkonstrukciju daļu, gan inženiertīklu daļas. Bez tam noteikumu projekts paredz, ka otrās grupas būvju būvprojektiem būvkonstrukciju daļas vadītājam papildus būs pienākums organizēt būves konstrukciju risinājumu un aprēķinu papildus pārbaudi, tas ir, ieviest "četru acu" principu.

Esošais regulējums paredz, ka noteiktos gadījumos būvuzraudzību var veikt tikai būvkomersants. Savukārt vairākas pašvaldības ir norādījušas, ka šobrīd pašvaldību objektos pašvaldība papildus norīko savus būvspeciālistus būvdarbu kontrolei, līdz ar to šāda dubultā kontrole nav lietderīga un prasa papildu finanšu līdzekļus. Tādēļ noteikumu projektā ir noteikts, ka būvuzraudzību varēs veikt būvspeciālists uz darba devēja (pasūtītāja) rīkojuma pamata, kā arī vairs nebūs obligāta prasība, ka būvuzraudzības veikšanai ir jāpiesaista būvkomersants.

Attiecībā uz būvdarbu kontroli, ko veic būvinspektori, noteikumu projektā ir paredzēts, ka būvinspektors par katru pārbaudi trīs darba dienu laikā sagatavos atzinumu. Ja būvinspektors atzinumā būs uzdevis pārtraukt būvdarbus, bet pasūtītājs vai būvdarbu veicējs informēs, ka trūkumi ir novērsti, būvinspektoram trīs darba dienu laikā atkārtoti būs jāapseko objekts.

Noteikumu projekts arī paredz būvinspektoram liegumu sniegt būvniecības pakalpojumus būvuzraudzības, būvdarbu vadīšanas un būvekspertīzes jomās tikai viņa kontrolējamā administratīvajā teritorijā.