"Baltic RE Group": "ABLV Bank" noteiktie ierobežojumi neietekmē kompānijas darbību
Rīga, 27.feb., LETA. Latvijas "ABLV Bank" noteiktie ierobežojumi neietekmē nekustamo īpašumu kompānijas "Baltic RE Group" darbību, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".
"Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktie "ABLV Bank" ierobežojumi neietekmē sabiedrības saimniecisko darbību, un tie nekādā veidā neierobežo "Baltic RE Group" izdoto un "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīra sarakstā emitēto obligāciju izpildi," sacīts paziņojumā.
Tajā arī minēts, ka "Baltic RE Group" un tās meitasuzņēmumiem "ABLV Bank" ir astoņi norēķinu konti. Brīdī, kad stājās spēkā bankai noteiktie ierobežojumi, kopējā depozītu summas tajos nepārsniedza 100 000 eiro.
"Lai nodrošinātu raitu ikdienas darbu un aizsargātos pret jebkādām iespējamām sekām, "Baltic RE Group" un tās meitasuzņēmumi šobrīd izmanto savus norēķinu kontus citās Latvijas bankās," teikts paziņojumā.
2015.gadā "Baltic RE Group" pārstāvji paziņoja par ieceri Kaļķu ielu Rīgā pārveidot par ģimenēm draudzīgu iepirkšanās ielu, tāpēc Vecrīgā iegādātas vairākas ēkas. "Baltic RE Group" koncerns 2016.gadā strādāja ar 4,144 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir pieaugums par 27,9%, savukārt koncerna peļņa samazinājās vairākas reizes un bija 26 300 eiro. "Baltic RE Group" emitētās obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien, 26.februārī, nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
Tāpat ziņots, ka FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
