Baltijas reģiona enerģētikai jaudīgs gads: pērn Baltijā pieauga ģenerācijas jaudas, elektroenerģijas pašnodrošinājums un turpinājās cenu samazinājums

2024. gadā Baltijas reģionā strauji pieauga elektrostaciju kopējā jauda un sasniedza 13 GW - ražošanas jaudu apjoms, kāds Baltijas reģionā nav bijis vismaz pēdējos 15 gadus. 2024. gadā Baltijas reģionā elektrostaciju jaudas palielinājās par 35% pret 2023. gadu. Jaudu pieaugumu pērn radīja jaunas saules un vēja elektrostacijas kopā 3,5 GW apjomā. 2024. gada beigās Baltijas reģionā saules elektrostaciju jauda sasniedza 3,7 GW un vēja elektrostaciju jauda sasniedza 2,3 GW – kopā 6 GW.

Jaunu elektrostaciju jaudu pieaugums neizbēgami palielināja Baltijas reģionā saražotās elektroenerģijas apjomu, kas 2024. gadā sasniedza 18,5 TWh - pēdējo 6 gadu laikā lielāko vietējās ģenerācijas apjomu. Pērn Baltijas reģionā elektrostacijas saražota elektroenerģiju 68% apmērā no Baltijā patērētās elektroenerģijas, samazinot elektroenerģijas importu līdz mazākajam apjomam pēdējo 6 gadu laikā. 5 gadu periodā no 2019. – 2023. gadam Baltijā vidēji tika saražots vidēji tikai 58% no patēriņa.

Neskatoties uz to, ka ESTLINK-2 kabelis starp Somiju un Igauniju 2024. gadā tika bojāts divas reizes un nedarbojās kopā 7 mēnešus un 15 dienas, ierobežojot lētākas elektroenerģijas importu no Skandināvijas, elektroenerģijas vidējā cena pērn Latvijā turpināja samazināties un bija vidēji 87,43 EUR/MWh, kas ir lētākā elektrības cena pēdējo 4 gadu laikā.

"Sinhronizācijai veiktā elektrotīkla infrastruktūras pastiprināšana un liela apjoma jaunu ģenerācijas jaudu ieviešana ievirza Baltijas energosistēmas attīstību virzienā uz pašnodrošinātu un lētu elektroapgādi. Tomēr, elektroenerģija Baltijas valstīs joprojām ir divas reizes dārgāka nekā Skandināvijā. Lai Baltijas reģiona elektroenerģijas cenas samazinātos līdz Skandināvu līmenim, Baltijā nepieciešams dubultot esošo saules un vēja elektrostaciju jaudu, kā arī veicināt elektroenerģijas bateriju attīstību vismaz 3 GW apmērā. Lai atbalstītu energosistēmas attīstību, no AST puses turpmākā gada laikā ieviesīsim inovatīvus tīkla caurlaides spējas palielināšanas risinājumus, piedāvāsim papildus tīkla pieslēgumu jaudas, piedāvāsim investīcijas motivējošāku tīkla pakalpojumu tarifu struktūru un ieviesīsim inovatīvus elektroenerģijas un balansēšanas tirgu modeļus," skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.

2024. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā samazinājās līdz 87,43 EUR par megavatstundu (EUR/MWh) jeb par 7%, salīdzinot ar 2023. gadu, zemākais cenu līmenis pērn bija aprīlī - 60,23 EUR/MWh, savukārt augstākais - 117,22 EUR/MWh - tika sasniegts 2023. gada janvārī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats par 2024. gadu.

Foto: AST.LV

2024. gadā kopējais tīklā nodotais elektroenerģijas apjoms samazinājās par 3%, bet patēriņš pieauga par 1%. Tomēr, ņemot vērā saules ģenerācijas iekārtu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā netiek nodota tīklā, bet izmantota tūlītējam pašpatēriņam, teikts apskatā.

Foto: AST.LV

2024. gadā būtiski - vairāk nekā 3,1 reizi pieaudzis saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, apsteidzot vēja elektrostacijas un kļūstot par trešo apjomīgāko elektroenerģijas avotu aiz koģenerācijas stacijām un hidroelektrostacijām. Ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar jaunu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam: ja 2022. gadā kopējā elektroenerģijas sistēmai pieslēgto saules paneļu ģenerācijas jauda bija ap 100 MW, 2023. gadā sasniedzot 305 MW, tad 2024. gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda sasniedza 660 MW, kas turpinās pieaugt arī 2025. gadā.

Tādējādi saules elektrostaciju kopējais devums Latvijas elektroenerģijas ražošanas bilancē pieaudzis no 2,1% 2023. gadā līdz 6,7% pērn, bet ražošanas rekords sasniegts augustā, kad saules elektrostacijas tīklā nodeva 66 GWh elektroenerģijas.

Vēja elektrostacijas pērn tīklā nodeva par 2% vairāk nekā 2023. gadā, decembrī sasniedzot jaunu rekordu – 38 GWh, savukārt hidroelektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 16%, tomēr saglabājot galveno elektroenerģijas ražošanas avota statusu Latvijā un nodrošinot 54% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma.

Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju 2024. gadā tika nosegts 84,6% apmērā, kas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2023. gadā, iztrūkstošais elektroenerģijas apjoms – 1 074 GWh - tika importēts no kaimiņvalstīm.

Foto: AST.LV

Saražotās un patērētās elektroenerģijas bilance Baltijas valstīs parāda atšķirīgas tendences. Lietuvā tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 40%, Igaunijā par 6%, bet Latvijā samazinājies par 3%, kā rezultātā kopējais tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms Baltijā pieaudzis par 14%. Būtiskāks ražošanas apjoma pieaugums Latvijas kaimiņvalstīs saistāms ar ievērojami straujāku jaunu saules un vēja elektrostaciju izveidi.

Turpretī patēriņa apjomi saglabājās līdzīgā līmenī kā 2023. gadā, kopējam Baltijas valstu patēriņa apjomam pieaugot par 2%. Līdz ar to valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju starp Baltijas valstīm pērn bijusi atšķirīga – Latvijā 84,6%, Lietuvā 63,1% (palielinājums par 16,5 procentpunktiem) un Igaunijā 61,8% (palielinājums par 4 procentpunktiem). Kopējā attiecība Baltijas valstīs ir 68,2%, bet kopš 2018.gada Latvija saglabā augstāko rādītāju Baltijas valstu starpā.

Importētā elektroenerģija Baltijas valstu pārvades tīklos 2024. gadā samazinājās par 15%, sasniedzot 11 004 GWh, vislielākais kritums ir importētās elektroenerģijas apjomā no Somijas (mīnus 41,9%), ko izraisīja "Estlink 2" neplānotie atslēgumi. Samazinājumu kompensēja pieaugums importētās elektroenerģijas apjomā no Polijas (+62,6%) un no Zviedrijas (+6,3%). Zviedrijas importētās elektroenerģijas apjoms veidoja lielāko daļu – 47% no kopējā uz Baltiju importētā elektroenerģijas apjoma.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugums no atjaunīgajiem energoresursiem un dabasgāzes cenu kritums 2024. gadā veicināja elektroenerģijas cenu samazināšanos visā Eiropā, būtiski zemākam cenu līmenim saglabājoties Ziemeļvalstīs, kur atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir augstāks. Lētākas elektroenerģijas importu uz Baltiju un līdz ar to arī cenu samazinājumu ierobežoja nepietiekamās starpvalstu pārvades jaudas.

Visā Eiropā būtiski pieauga stundu skaits, kurās elektroenerģijas cenas bija negatīvas, ko izraisīja augsta elektroenerģijas apjoma ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem, kad pieprasījums bija zems. Visvairāk šādu stundu 2024. gadā bija Somijā – 725 stundas, kas ir par 55% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt Latvijā negatīvo cenu stundu skaits pieauga līdz 184 stundām. Būtiskas elektroenerģijas cenu svārstības Latvijā diennakts griezumā laikā no aprīļa līdz septembrim izraisīja saules elektrostaciju īpatsvara pieaugums - saulainās dienās laikā no plkst. 9:00 līdz 18:00 cenas bija līdz pat 75% zemākas nekā pārējā diennakts laikā.

Latvijas elektroenerģijas cenu dinamiku būtiski ietekmē arī notikumi Eiropas tirgos, piemēram, 2024. gada oktobrī novērojams augsts negatīvo elektroenerģijas cenu skaits, taču saules elektrostaciju tīklā nodotie elektroenerģijas apjomi bija zemi, kas apliecina, ka augsts negatīvo elektroenerģijas cenu skaits pārsvarā ir saistīts ar enerģijas pārpalikumiem citur Eiropā.

Jau ziņots, ka situāciju Baltijas valstu elektroenerģijas nozarē negatīvi ietekmēja neplānotie "EstLink 2" savienojuma starp Somiju un Igauniju atslēgumi - no 26. janvārī līdz 4. septembrim un atkārtots atslēgums 25. decembrī, kura remontdarbus plānots pabeigt līdz 2025. gada 1. augustam. Tā rezultātā no kopējās pārvades jaudas 1016 MW pieejami tikai 358 MW ("Estlink 1").

Neraugoties uz neplānotajiem atslēgumiem, Latvijas energosistēmas darbība bija stabila un droša, jo ģenerējošās jaudas un caurlaides spēja bija pietiekama, lai nosegtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu, tomēr ilgtermiņā 25. decembra “EstLink 2” bojājums var ietekmēt elektroenerģijas tirgus cenu visās Baltijas valstīs.

AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.