Baltijas un Ziemeļvalstu mežu nozares sadarbosies Eiropas noturības veicināšanā 

Meža nozare var kļūt par spēcīgu atbalstu Eiropai neatkarīgas ilgtspējības un ekonomiskās izaugsmes virzienā, it īpaši tad, ja mežiem bagātākās valstis vienosies kopīgā nākotnes vīzijā un rīcībā. Ar šādu atziņu 9. oktobrī tik atklāts ikgadējais Ziemeļvalstu kokrūpniecības forums, kuru šogad uzņem Latvija, atzīmējot Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pastāvēšanas 25. gadskārtu. Forums pulcēja meža nozares pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, kuri parakstīja saprašanās memorandu par turpmāko piecu gadu sadarbības mērķiem.  

“Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozare ir būtisks Eiropas noturības posms: mēs esam mežu lielvalstis, un mūsu meži un no tiem iegūtie produkti palīdz atbalstīt klimata mērķus, rada darba vietas un veicina gan katras valsts, gan visa reģiona labklājību. Spēcīgāka starpnozaru un pārrobežu sadarbība var vēl vairāk stiprināt nozares ieguldījumu. Šodien parakstītais saprašanās memorands palīdzēs paust vienotu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu perspektīvu un efektīvāk pārstāvēt reģiona intereses pasaulē, organizēt zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī veicināt drošu piegādes ķēžu pārvaldību un gatavību krīzes situācijām,” saka Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs. 

Forumā piedalījās nacionālo kokrūpniecības organizāciju pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas, kuri ikdienā strādā ar tādiem jautājumiem kā vide un enerģētika, mežu un klimata politika, meža nozares juridiskie aspekti un nozares starptautiskās attiecības ar Eiropas Savienību. Eksperti kopā meklēja atbildes, ko kokrūpniecības nozare var darīt un kāds valsts atbalsts vajadzīgs, lai sadarbībā ar līdzīgi domājošiem kaimiņvalstu kolēģiem stiprinātu ekonomiku un tādējādi arī neatkarību un valsts un sabiedrības aizsardzības spējas.  

“Latvijas meži ir mūsu zaļais vairogs – tie dod darbu tūkstošiem cilvēku, stiprina reģionu ekonomiku un vienlaikus palīdz nodrošināt mūsu valsts noturību pret krīzēm. Šodien, kad Eiropā drošība un enerģētiskā neatkarība kļūst arvien nozīmīgāka, meža nozarei ir būtiska loma arī šajā dimensijā – gan kā atjaunojamā resursa nodrošinātājai, gan kā stabilitātes balstam lauku teritorijās. Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība mežu nozarē palīdzēs mūsu reģionam runāt vienotā balsī un stiprinās Latvijas pozīcijas Eiropas līmenī,” uzsvēra Latvijas Republikas zemkopības ministrs Armands Krauze. 

Ja Eiropa vēlas virzīties ilgtspējas virzienā un samazināt fosilo materiālu lietojumu, nav labāka risinājuma par meža nozari, norādīja Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons: “Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir vienas no mežiem bagātākajām zemēm Eiropā. Mūsu klimats ir ļoti piemērots koku ražošanai un tāds saglabāsies vismaz nākamos 100 gadus pat pie vispesimistiskākajām prognozēm. Mēs jau tagad pielāgojam kokrūpniecību un pārstrādes rūpniecību dažādiem klimata pārmaiņu riskiem. Mums ir prasmes un darbaspēks, un senas tradīcijas, kas nav mazsvarīgs faktors – daudz vieglāk ir veicināt darbību, balstoties uz iestrādēm, nekā sākt no nulles. Mums ir arī ilgtspējīga nozares pārvaldība, un varam būt pārliecināti, ka Eiropas kritēriji tiek ievēroti visā vērtību ķēdē. Lielākais izaicinājums līdzās vides aizsardzības, mežu atjaunošanas un vēl straujākas eksporta veicināšanas uzdevumiem ir īsas piegādes ķēdes nodrošināšana no meža līdz pārstrādei, kas mūsdienu ģeopolitiskās spriedzes apstākļos ir īpaši svarīgi.”  

Uzņēmēju skatījumā meža nozares stiprināšanai nepieciešams gan skaļāk paust savu kopīgo redzējumu Briselē, gan vairāk iesaistīties diskusijā ar sabiedrību, bet jo īpaši veicināt savstarpēju uzticēšanos starp valsts pārvaldi un mežu īpašniekiem. 

“Mežu īpašnieki lieliski zina, kā veidojas bioloģiskā daudzveidība un kā to ietekmē saimnieciskā darbība. Latvijai būtu jāņem piemērs no Ziemeļvalstīm, kur likumdošana tiek veidota, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos starp valsts pārvaldi un mežu īpašniekiem. Birokrātija un strikti noteikumi bez plašāka konteksta nereti noved pie tā, ka kokus cērtam daudz par vēlu, kas negatīvi ietekmē koksnes kvalitāti. Rezultātā ražojam arvien vairāk enerģētiskās koksnes un mazāk produktu ar pievienoto vērtību. Neļaujot mežu īpašniekiem pašiem lēmumus par nākotnes meža veidošanu, ilgtermiņā var pieļaut lielas kļūdas. Krievijas tuvums liek mums būt ekonomiski spēcīgiem un pārliecinātiem par sevi. Investīcijas meža nozarē notiek, nozare ir gatava attīstīt produktus ar pievienoto vērtību, atbalstīt izglītību un zinātni, bet tam nepieciešama lielāka valsts uzticēšanās,” atzina AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. 

Foruma dalībnieki norādīja, ka Baltijas un Ziemeļvalstu meža un kokrūpniecības uzņēmumi un organizācijas var kļūt par spēcīgu spēlētāju Eiropas vides un ekonomiskās noturības stiprināšanā, kas ir sevišķi svarīgi laikā, kad ģeopolitiskās spriedzes dēļ aktualizējies jautājums par kopīgo drošību un enerģētisko neatkarību. 

Foruma ietvaros 10.oktobrī tā dalībnieki apmeklēja  kokaudzētavu "Zābaki", kur iepazinās ar jaunatklāto Baltijā unikālo koka ēku kompleksu, t. sk. stādu dzesētavu - telpu, kur meža stādi tiek uzglabāti pazeminātā temperatūrā, lai saglabātu to dzīvotspēju un kvalitāti pirms izsējas vai stādīšanas.