Baltijas valstu premjeri vienojas par Visaginas AES projekta virzību
Lietuvas, Igaunijas un Latvijas puses apliecinājušas atbalstu šim projektam un vienojās par turpmākajiem soļiem, lai valstu enerģijas kompānijas, kas iesaistītas projekta īstenošanā, varētu precizēt projekta tehniskos jautājumus.
Plānots, ka koncesijas līgumu par projekta galvenajiem principiem varētu parakstīt šī gada jūnijā, tomēr par šī līguma aspektiem vēl vienosies enerģijas kompānijas, no Latvijas puses - AS "Latvenergo".
Tiek uzsvērts, ka Latvijas pusei būtiskākais ir projekta ekonomiskā konkurētspēja "Nord Pool Spot" enerģijas tirgū, enerģētiskās drošības jautājums, kā arī iespēja dažādot enerģijas avotus.
Premjeru parakstītajā dokumentā apliecināts atbalsts Visaginas atomelektrostacijas projektam, kā arī atbalstīta "Latvenergo", "Eesti Energia" un AES projekta sagatavošanas darbu uzņēmuma "Visagino atomine elektrine" iesaistīšanās projektā, pamatojoties uz tā ekonomisko dzīvotspēju.
Uzņēmumi tiek mudināti sarunas pabeigt laicīgi, lai koncesijas līgumu varētu parakstīt līdz jūnijam.
Atvērtas iespējas iesaistīties Visaginas AES projektā tiek saglabātas arī Polijai.
LETA jau ziņoja, ka šodien Lietuvas Prienu pilsētā turpinājās neformāla Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), Igaunijas premjera Andrusa Ansipa un Lietuvas premjera Andrjus Kubiļus tikšanās, kuras galvenā sarunu tēma ir sadarbība enerģētikas jomā un virzība Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projektā.
Baltijas valstu premjeru neformālās tikšanās notiek reizi gadā, tiekoties kādā no trim Baltijas valstīm. Iepriekšējā sanāksme notika 2011.gada augustā Vidzemē, 2010.gadā - Igaunijas pilsētā Tartu, bet 2009.gadā - Lietuvas kūrortpilsētā Nidā.
Kā ziņots, februārī Lietuvas valdība pirmo reizi netieši ieminējusies, ka apsver iespēju aizņemties līdzekļus jaunās Visaginas AES būvniecībai. Enerģētikas ministrija lēsusi, ka aizdevumu apkalpošanai laikā no 2020. līdz 2027.gadam būs jāatvēl gandrīz visi jaunās spēkstacijas neto ieņēmumi par pārdoto elektroenerģiju, bet laikā no 2027. līdz 2038.gadam - aptuveni puse neto ieņēmumu.
Tiek lēsts, ka jaunā spēkstacija izmaksās līdz pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu). Patlaban prognozēts, ka elektroenerģiju tā sāks ražot 2020.gadā.
Rīga, 8.marts, LETA.
Foto: LETA
2012.gada 8.martā
