Baroka stils arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā

Baroka arhitektūras stils ir radies 16. gadsimta beigās Itālijā un dažos reģionos, īpaši Vācijā un Dienvidamerikā, saglabājās līdz pat 18. gadsimtam. Tā pirmsākumi meklējami katoļu baznīcā, it īpaši jezuītu vidū; baroks bija kā līdzeklis cīņai pret reformāciju un protestantu baznīcu, veidojot jaunu arhitektūru, kas pārsteidza un iedvesa bijību.

Vēsture

Foto: Carlo Raso/flickr.com; autors: jezus_baznica_dzakomo_della_porta

Baroka arhitektūras stils ir radies 16. gadsimta beigās Itālijā, un to iedala trijos posmos: agrīnajā barokā (16. gadsimta beigas līdz 17. gadsimta 20. gadu beigas), dižajā barokā (līdz 17. gadsimta beigām) un vēlīnajā barokā (18. gadsimta pirmā puse). Par pirmajiem baroka meistariem tiek uzskatīti itāļu arhitekti Džakomo della Porta un Domeniko Fontāns. Džakomo della Portas būvētā Jēzus baznīca kļuva par paraugu veselai virknei katoļu baznīcu Itālijā. Savukārt, agrīnajā baroka posmā bieži būvēto izsmalcināto villu galvenie korpusi parasti atradās kalnu nogāzē.

Dižā baroka ievērojamākais mākslinieks bija arhitekts un tēlnieks Džovanni Lorenco Bernīni, kurš strādāja kā pie sakrālo, tā arī pie laicīgu ēku projektiem, tāpat veidoja arī mākslas darbus citās mākslas jomās. Bernīni ievērojamākais darbs arhitektūrā bija Sv. Pētera katedrāles ansambļa izveide. Ne mazāk būtiska loma itāļu baroka attīstībā bija Bernīni līdzstrādniekam, vēlākajam sāncensim un ienaidniekam, Frančesko Borromīni. Nozīmīgākais Boromīni veikums sakrālās arhitektūras jomā bija Sv. Kārļa baznīca pie Četrām strūklakām.

17. gadsimta 60. gados sākās Itālijas baroka pēdējais posms, tā sauktais vēlīnais baroks. Vēlīnā baroka posmā arhitektūras stils izplatījās visā Eiropā, kā arī Spānijas un Portugāles kolonijās Jaunajā pasaulē.

Ar ko baroka arhitektūra raksturīga?

Foto: Pietro Faccioli/flickr.com; autors: baroka_arhitektura_interjera

Baroka laika arhitekti pārņēma renesanses arhitektūras pamatelementus, tostarp kupolus un kolonādes, tos padarot augstākus, grandiozākus, vairāk izgreznotus un dramatiskākus. Baroka arhitektūra panāca, ka skatiens tiek pavērsts uz augšu, radot ilūziju, ka cilvēks raugās debesīs. Griestus greznoja eņģeļu skulptūras un gleznojumi. Īpaši dramatiska efekta panākšanai tika izmantota arī gaisma. Baroka arhitekti nereti izmantoja arī savītas kolonnas, lai radītu ilūziju par augšup vērstu kustību, savukārt šī paša iemesla dēļ pilīs par centrālo elementu kļuva grandiozas kāpnes.

Barokam raksturīgas monumentālas kompozīcijas, bieži izmantots lielais orderis; arhitektoniskās apdares elementiem vai dažkārt pat visam apjomam veidots dinamisks un krāšņs tēls. Bieži tika izmantoti arī kolonnu pāri, savukārt sienu virsma tika speciāli deformēta, lai iegūtu plastiski mīkstas, izliektas formas; iekštelpu apdare bija dekoratīvi piesātināta un bagātīga. Baroka dinamiskā, sulīgi plastiskā formu valoda ir jūtami pārveidojusi Rīgas siluetu.

Baroka arhitektūra Latvijā

Foto: K Straume/flickr.com; autors: aglonas_bazilika

Baroka stils Latvijas arhitektūrā pakāpeniski tika ieviests jau 17. gadsimta otrajā pusē, un bija viens no retajiem stiliem Latvijas teritorijā, kas attīstījās vienlaikus ar baroku pārējā Eiropā, dažkārt pat apsteidzot to. Laikā no 17. gadsimta līdz 18. gadsimta beigām tika celtas greznas muižas, pilis, krāšņi projektētas privātmājas, ko raksturoja pārspīlētas formas un izsmalcinātība. Projektus izstrādāja tādi slaveni Rietumeiropas arhitekti kā, piemēram, Ruperts Bindenšū un Bartolomeo Frančesko Rastrelli.

Baroka stila tēls ir nesaraujami saistīts ar vairākām ievērojamām laicīgā rakstura celtnēm – bagāto pilsoņu namiem Rīgā, Kurzemes hercogu pilīm Jelgavā, Rundālē un citur, kā arī Krāslavas pils kompleksu. Baroka arhitektūras virsotne Latvijā ir Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona pils Rundālē jeb "Latvijas Versaļa", ko cēla laikā no 1735. līdz 1738. gadam pēc slavenā Sanktpēterburgas arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta.

Itālijas baroka vēsmas, kas Latgalē nokļuva caur Poliju un Lietuvu, visspilgtākās iezīmes atstājušas Latgales 18. gadsimta baznīcu arhitektūrā, kā arī citviet Latvijā. Kā baroka laika arhitektūras sakrālās celtnes minamas Rīgas Reformātu baznīca, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca, Biķeru Svētās Katrīnas baznīca, Popes baznīca, Apukalna baznīca, Liepupes baznīca, Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Dagdas Svētās Trīsvienības katoļu baznīca, Viļānu Svētā Eceņģeļa Miķeļa katoļu baznīca, Krāslavas Svētā Ludviga baznīca, Piedrujas Svētās Jaunavas Marijas debesbraukšanas katoļu baznīca, Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca, Aglonas Marijas debesbraukšanas bazilika, Bērzgales Svētās Annas katoļu baznīca, kā arī vairāku baznīcu torņi.